Insulta pacientam ik minūte svarīga 0
Kaut arī insults daudzos gadījumos ir novēršams, laikus diagnosticējot riskus, tostarp, mirdzaritmiju vai hipertensiju, kā arī uzsākot atbilstošu ārstēšanu, ne vienmēr tas tiek laikus izdarīts. Kādi tam ir iemesli, tika skaidrots Eiropas insulta dienai veltītā pasākumā.
No insultiem, kas ir pēkšņs smadzeņu bojājums, visbiežāk sastopams cerebrālais infarkts (75 – 80% gadījumu), kad asinsvadus nosprostojis trombs, retāk – intracerebrāla hematoma jeb asinsizplūdums smadzenēs (10 – 15%). Latvijas Insulta biedrības vadītāja neiroloģe Evija Miglāne uzsver – lai varētu palīdzēt pacientam, kas pārcietis insultu, lai viņš varētu izbēgt no paralīzes, viņam jāiekļaujas ārstēšanas laika logā, kas ir 4,5 stundas no simptomu sākuma līdz brīdim, kad viņam trombu asinsvadā tiek ievadīti šķīdinoši medikamenti. Dažādu iemeslu dēļ, piemēram, P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kur strādā ārste Miglāne, tikai apmēram 10% pacientu atbrauc laikus, lai iekļautos šajās četrarpus stundās, viņa norāda.
Tādēļ ikvienam iedzīvotājam ir tik svarīgi zināt galvenos insulta simptomus, kas ir vienpusējs vājums vai paralīze, nejutīgums, šķība seja, nespēja runāt vai saprast valodu, koordinācijas traucējumi, dubultošanās un reibonis, grūtības norīt, parunāt, neskanīga balss.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neiroloģe Ilga Ķikule vērš uzmanību uz faktu, ka insulta pacienti kļūst arvien jaunāki, tādēļ ir tik svarīga gan insulta risku (ne tikai neārstēts augsts asinsspiediens, mirdzaritmija, bet arī vecums ir insulta riska faktori, kā arī novecojot palielinās saslimšana ar mirdzaritmiju), gan arī tā simptomu atpazīšana, lai pacients iespējami ātrāk nokļūtu stacionārā, kurā ir specializētā insulta vienība. Jo drīzāk tiks uzsākta ārstēšana, jo mazāk būs pēkšņās slimības dēļ radušos negatīvu seku.
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents profesors Andrejs Ērglis uzsver, ka insulti varētu būt daudz retāki, ja laikus tiktu domāts par to novēršanu, arī izmeklējumu starpposmā starp ģimenes ārstu un stacionāru varētu būt vairāk, nekā tas ir pašlaik. Pacientam pieejamākiem vajadzētu būt arī medikamentiem. “Ja cilvēks nevar atļauties nopirkt medikamentus mirdzaritmijas ārstēšanai, tad viņš nevar atrisināt savas veselības problēmas,” pārliecināts profesors Ērglis.
Ģimenes ārste Sandra Gintere atzina, ka tiek sekots līdzi pacienta asinsspiedienam, holesterīna līmenim, pacienti tiek informēti par riska faktoriem, īpaši, ja ģimenē ir slimnieki ar cukura diabētu vai citām saslimšanām, taču, viņasprāt, ģimenes ārsts nevar pacienta vietā mainīt viņa ieradumus. Svarīgi arī pacientam uzņemties atbildību par savu veselību, uzskata S. Gintere.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane izpētījusi, ka valstī ik gadu pieaug stacionēto pacientu skaits ar hipertensiju jeb augstu asinsspiedienu. 2010. gadā bija stacionēti vairāk nekā 9000 pacientu, 2011. gadā – vairāk nekā 10 tūkstoši, 2012. gadā – gandrīz 11 tūkstoši pacientu. “Kaut kas pie mums notiek nepareizi, ja arvien pieaug ar hipertensiju stacionēto pacientu skaits, jo tā ir ambulatori ārstējama diagnoze. Jāraugās, kādas šeit ir problēmas ar ģimenes ārstiem, pašiem pacientiem, speciālistiem, pie kuriem ir grūti nokļūt,” saka D. Behmane, atzīstot, ka negatīvi pacienta veselības aprūpes sistēmu ietekmējuši krīzes gadi, kad tika samazinātas izmaksas un palielināts pacienta līdzmaksājums.
Diemžēl laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam pieaudzis arī insultu gadījumu skaits Latvijā. Ik gadu, piemēram, ar smadzeņu infarktu vien tiek stacionēti vairāk nekā 7000 pacientu. Mirstība no tā ir vidēji 20%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.
Daigas Behmanes ierosinājumi situācijas uzlabošanai – noteikt insulta profilakses un ārstēšanas algoritmus, mainīt krīzes laikā ieviesto izmaksu samazināšanu uz izmaksu efektivitāti un novērtēt katras lietotās tehnoloģijas klīnisko un ekonomisko ieguvumu sabiedrībai kopumā. Bet šobrīd pat insulta ārstēšanas vadlīnijas, kas jau izstrādātas, kādu laiku “iegūlušas” neapstiprinātas Nacionālajā veselības dienestā.
Fakti
*l Latvijā ir 2,5 reizes augstāka mirstība ar insultu nekā vidēji Eiropas Savienībā – attiecīgi 124 mirušo/100 000 iedzīvotāju Latvijā pret 50 mirušo/ 100 000 iedzīvotāju ES.
* Pasaulē ik gadu insultu pārcieš 15 miljoni cilvēku, no kuriem trešdaļa kļūst kopjami, bet trešdaļa nomirst.
* Insultu gada izmaksas Latvijā ir 69,6 miljoni eiro, viena insulta slimnieka gada izmaksas ir 6800 eiro, no kurām gandrīz 30% ir paša pacienta izmaksas.
