Ilze Bukša, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste:
 "Tā patiesi var jautāt, jo redzams, ka periodā, kad saule visaktīvākā – laikā starp pulksten 11 un 15 dienā, pludmales ir pilnas ar cilvēkiem, arī maziem bērniem. Jājautā, vai šie cilvēki nepārvērtē savas spējas.

''28. maijā vajadzētu sēt gurķus (iestrādāt zemē kūtsmēslus un pelnus – pret pelēm), kā arī stādīt ķirbjus, jo būs pilns mēness un tie augs griezdamies!'' paredz Sedas Emīlija, kā viņa pati sevi sauc.

Pašreiz izvērsta masīva reklāmas kampaņa par to, cik daudz laika ietaupīs vienkāršais cilvēks, atsakoties no banku filiāļu apmeklēšanas, bet visas naudas lietas kārtojot internetā vai telefonbankā.

Visos reitingos lieto terminu ''ekonomiski aktīvi cilvēki no 18 līdz 55 gadiem''. Vai tā nav diskriminācija? Vai tad cilvēki, vecāki par 55 gadiem, tiek uzskatīti jau par plānprātīgiem? Ko par to saka tiesībsargs? Pensija taču ir pēc 60, turklāt arī pensionāri ir ekonomiski aktīvi tādā ziņā, ka tie maksā nodokļus un iepērkas. Arī pensionāriem ir tiesības piedalīties aptaujās. 
Roberts Pakalns Rīgā

Latvijas iedzīvotāji ir lieli piena produktu cienītāji, un daudzi bez tiem nespēj iedomāties savu ikdienas ēdienkarti – tā noskaidrots lielveikalu tīkla "Maxima" nesen veiktajā aptaujā. Kā liecina tās rezultāti, lielākā daļa (61%) aptaujāto piena produktus uzturā lieto katru dienu, teju trešdaļa (30%) respondentu – katru otro dienu, bet vien nepilni 3% tos uzturā lieto retāk nekā reizi nedēļā.


Aktuāls jautājums: Vai kaimiņi palīdz viens otram?

Ginta Ķeruka, 
pensionāre:
 "Dzīvoju privātmāju rajonā un varu tik tiešām apgalvot, ka kaimiņi ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. Ja kaut kas jāpiepalīdz, atliek vien kādam palūgt, lai lietas notiktu. Kad mums pašiem nebija mašīnas, bija jālūdz kaimiņiem, un viņi nekad neatteica.

Pašreiz sabiedrības uzmanības centrā ir jautājums par ceļu stāvokli mūsu valstī. Vēlos izklāstīt dažus novērojumus šajā sakarībā.

Eduards Garkuša, 
jurists:
 "Vairāk negatīvi, jo es kā Latvijas naudas vienību arī turpmāk gribētu redzēt latu. Man ir tāda nelāga sajūta, ka eiro ieviešana ir pēdējās suverenitātes un identitātes zaudēšanas moments Latvijas valstij.

Tas ir ļoti interesanti, kā ekonomiste Raita Karnīte redz ''Liepājas metalurga'' nākotni – ka uzņēmums ir vajadzīgs tikai mums un nevienam citam.

Lasīju laikrakstā par to, ka valdība nepiešķiršot naudu indīgā auga latvāņa iznīcināšanai, lai to darot paši zemnieki (''Peramies kā pliki pa latvāņiem.'' 25.03.2013.).

Ne reizi vien "Latvijas Avīze" saņem vēstules no Viļņa Andrejsona, pēc izglītības ceļu inženiera, kas ieņēmis augstus amatus savā specialitātē, sabiedrībā pazīstams ar rakstiem periodikā un grāmatām par dažādām ceļu problēmām.

Kādā publikācijā izlasīju par to, ka ārzemēs viens slavens mūža mierā aizgājējs ir atstājis vēlējumu, lai viņam, aizejot mūžībā, atvadu ziedus nesūta, bet tiem domāto naudu ieskaita labdarības fondā.

Vija Jablonska, 
Priekules novada domes priekšsēdētāja:
 "Līdz šim problēmas ar mazdārziņu apstrādi nav bijušas. Novadā darbojas SIA "Virgas tehnika", tas ir pašvaldības uzņēmums ar visu nepieciešamo tehniku.

Vai tiešām Latvijā ir jārada viens unikāls produkts kā "Nokia", kas izceltu visus latviešus pasaulē? Vai tad katrs latvietis nav unikāls, atšķirīgs? Katram piemīt savs talants un spēja atrast atšķirīgu nodarbi. Latvijā dzīvo talantīgi cilvēki, kuri izceļas uz pasaules kopējā fona, kas pierāda, ka katrs esam personība ar talantīgu radošu dzirksti.

Naudas pirktspējas krišanās rezultātā visi pensionāri cieš vienādi, vienalga, kādu pensiju viņi saņem. Tāpēc pensijas būtu nevis jāindeksē, bet jāpalielina.

Jānis Skriblis Tukumā:
 "Vērtēju pozitīvi. Ja neesat bijis mūsu pilsētā pēdējos divus vai trīs gadus, Tukumu vairs nepazīsiet, tik sakopta, labiekārtota kļuvusi pilsēta. Bet viens darvas piliens ir gan – pilsētā uzcēla koģenerācijas staciju. Solīja, apkure iedzīvotājiem kļūšot lētāka. Bet nekā.

''Ja reiz referendumā nobalsojām par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tad aicinām visus valsts varas pārstāvjus – prezidentu, Saeimas deputātus, ministrus, pašvaldību vadītājus –, uzstājoties televīzijā vai radio tajos kanālos, kas raida Latvijas valstī, runāt tikai un vienīgi valsts valodā.

Paldies Gundaram Zaļkalnam par sniegto interviju ''Latvijas Avīzei'' (""Puiku spēles" bez analīzes", 2.05.2013.). Šāds nopietns kompetenta cilvēka drošības iestāžu neveiksmīgā darba izvērtējums līdz šim nebija ne lasīts, ne dzirdēts.

Ivars Austers, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes profesors:
 "Domāju, ka no jaunā ministra var sagaidīt sistemātisku un mērķtiecīgu darbu, optimālu problēmu risināšanu. Viņa darbībā nebūs haosa, viņš virzīs izglītības reformas pēc secīga plāna.

Izlasīju "Latvijas Avīzē" rakstu par nepilsoņu kūdītājiem un viņu draugiem un esmu sašutusi līdz sirds dziļumiem. Tiek atļauts dibināt dažnedažādas pret pamattautu vērstas kustības un kopienas ar vienu vienīgu mērķi – pārvērst Latviju par piedēkli kaimiņiem, un mums tas ik dienu, ik stundu ir jāpacieš.