Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā panākta vienošanās, ka vecākiem bērnu personiskai lietošanai iegādājamos mācību līdzekļus noteiks ar skolas pašpārvaldes lēmumu.

Argumentu par labu obligātā militārā dienesta atjaunošanai netrūkst, tomēr jaunieši uzskata, ka Latvijai vajadzīga tikai profesionāla armija.
 Tā secināju, vērojot starptautiskā skolēnu debašu konkursa "Pasaules jaunatne debatē" Latvijas finālu, kurā četri Rīgas skolu jaunieši vāciski debatēja par tēmu "Vai Latvijā būtu jāatjauno obligātais militārais dienests?".

Vai iespējams mācīt matemātiku ar dejas palīdzību? Izrādās, ir, un šādas – pilnīgi savādākas matemātikas stundas – pēdējos gados notiek arī kaimiņvalstī Lietuvā. 


Mainās pasaule mums apkārt, un mainās arī bērni, kas šajā pasaulē aug. Izglītības sistēmai un pedagogiem jābūt gataviem tāpat mainīties, lai šiem bērniem sniegtu to, kas izglītošanās procesā viņiem vajadzīgs.


Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pērn saņēmis un izskatījis 610 sūdzības par skolu un citu izglītības iestāžu darbu. Visbiežāk gan sūdzības saņemtas tieši par skolām.

Latvijas skolēni guvuši izcilus panākumus Baltijas 19. informātikas olimpiādē – pirmo reizi vēsturē visi seši Latvijas pārstāvji izcīnījuši godalgas.

Valstī nepieciešams izstrādāt vienotu valstiskās audzināšanas pro-grammu un arī piešķirt atbilstošu finansējumu tās īstenošanai. Tā secinājis Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas pēc savas iniciatīvas 276 skolās veicis analītisko izpēti "Kultūras un audzināšanas pasākumi vispārējās izglītības iestādēs un izglītojamo un vecāku iesaiste vispārējās izglītības iestādes pārvaldīšanā".

Mazo lauku skolu nākotne varētu būt saistīta ar šo skolu pārprofilāciju, uzskata dažādu politisko partiju pārstāvji.

Skolēnu zināšanas dabaszinātnēs ir nepietiekamas – aizvien mazāk vidusskolu absolventu izvēlas kārtot centralizēto eksāmenu ķīmijā, fizikā un bioloģijā – un tas liecinot par nepietiekamu vidējās izglītības kvalitāti.

Veselības mācības kā atsevišķa un obligāta mācību priekšmeta skolās nebūs, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 1.decembrim uzlabos sociālo zinību priekšmeta integrēto saturu, tā pirmdien, noraidot Veselības ministrijas (VM) piedāvātos risinājumus bērnu veselības uzlabošanas jomā, nolēma valdības komiteja.

Latvijas skolēnu interese par vēsturi ir krietni lielāka nekā daudzkur citur Eiropā. Vismaz tā var spriest, raugoties, cik skolēnu pētniecisko darbu par vēsturiskām tēmām tiek iesniegts starptautiskam vēstures konkursam dažādās valstīs.


Nākamais mācību gads skolēniem sāksies 2.septembrī un beigsies nākamā gada 30.maijā, paredz Ministru kabineta noteikumu projekts par 2013./2014.mācību gada un mācību semestru sākuma un beigu laiku, kuru 2.aprīlī skatīs valdība.

Kopumā Latvijā 228 skolās jeb gandrīz ceturtajā daļā no visām vispārizglītojošajām skolām ir mazāk nekā 100 skolēnu, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) apkopotie dati. Kā atklāja LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs, no tām trīs ir internātpamatskolas, piecas vidusskolas, 16 sākumskolas un 204 pamatskolas.

Pieci līdz desmit lati ir dominējošais nedēļas kabatas naudas apmērs vidusskolas vecuma jauniešiem Latvijā, secināts "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta aptaujā "Jaunieši un nauda".

Ar radošo sporta stundu Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā "Zelta Zivtiņa" sadarbībā ar jauniešu organizāciju Avantis atklāja jau septītās Latvijā vērienīgākās skolēnu prāta un sporta spēles, "ZZ Čempionāts 2013". Šogad sacensības tiks veltītas Spēkam un Prātam – diviem elementiem, kuru mijiedarbība ir svarīga skolēnu vispusīgai attīstībai, pastāstīja rīkotāju pārstāve Kristiāna Tumena.

Somija ir valsts ar šobrīd vienu no veiksmīgākajām izglītības sistēmām pasaulē, kur uz skolotāju amatu vietām ir liels konkurss, taču izrādās, ka arī Somijā izglītības jomā netrūkst problēmu – tajā skaitā finansiālu. 


Agresīviem bērniem, kuri ir vardarbīgi, mācību procesu varētu nodrošināt izglītības iestādēs, šādam nolūkam atvēlot atsevišķu telpu, aģentūrai BNS pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere.

Latvijā ir apmēram desmit skolu, kurās trešā daļa skolēnu ir nesekmīgi, trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja Izglītības un kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.

Pusei pamatskolu absolventu būtu jāizvēlas mācības profesionālajās vidusskolās vai tehnikumos – lai sasniegtu šo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķi, vēl garš ceļš ejams, jo patlaban uz profesionālās izglītības iestādēm dodas vien 36 procenti pamatizglītību ieguvušo.


Praviņu pamatskolai bija iespējams turpināt darbu, jo skolu pārņēma biedrība "Tautskola 99 baltie zirgi", bet skolas vadību uzņēmās Silva Balode ar savu dzīvesbiedru Reini Ziļevu, izveidojot Dzīvo skolu.