Aptuveni 2% pārtikas, ko iegādājas Eiropas Savienības (ES) patērētāji, ir sertificēta kā bioloģiska, bet par bioloģiskām ES kopumā atzītas 200 000 saimniecību. Pieaugot patērētāju interesei par dabisku pārtiku, "Latvijas Avīze" izmantoja iespēju paviesoties kādā bioloģiskā Francijas zemnieku saimniecībā.


Zemnieki tā nospecializējušies, ka grūti atrast lauku sētu Lieldienu noskaņās – ar vistām, garaušiem un pamatīgām šūpolēm. Mums paveicās – Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš ieteica doties uz "Priežkalniem". Lai gan šīs saimniecības pamats ir piena lopkopība, Signes Seiles ģimenei no dzīvās radības pagaidām trūkst vien garaušu. Ieskatīsimies?

Pirms gadiem desmit Latvijā strauji uzplauka strauskopība. Tolaik apmēram simts saimniecību pievērsās šo dižputnu audzēšanai, lai iegūtu gaļu, ādu, olas un vaislas cāļus. Taču vēlāk izrādījās, ka šī nozare nav īpaši dzīvotspējīga. Tā tas gluži nav, uzskata Jelgavas novada Glūdas pagasta "Mazzariņu" saimnieki Žanna un Dainis Laugaļi.

Melnā Bite šobrīd ir Latvijā ražīgākā un ilgmūžīgākā govs – viņa dzimusi 1990. gadā un savā mūžā saražojusi vairāk nekā 115 tonnas piena ar 4,61% tauku un 3,45% olbaltumvielu. 5. martā šī gotiņa svinēs savu 23. dzimšanas dienu.

Gan ažiotāžu, gan sapratni izsaukusi šā gada janvārī spēkā stājusies Eiropas Savienības direktīva par cūku labturības prasību ievērošanu. Viens no punktiem paredz šo mājdzīvnieku nodrošināšanu ar rotaļlietām.


Pagājušajā gadā, līdzīgi kā abus iepriekšējos gadus, Latvijā nav konstatēts neviens savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījums ar trakumsērgu, toties ir bijuši divi gadījumi, kad ar šo smago kaiti saslimuši divi mājdzīvnieki - suns un govs -, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere.

Valdība otrdien piešķira kompensāciju 1400 latu apmērā par klasiskā cūku mēra dēļ nokautajām 14 cūkām, aģentūra BNS uzzināja valdības sēdē.

Redakcija aizvien saņem jautājumus par atšķirīgo attieksmi pret mazo un lielo piena ražotāju. Vecpiebalgas saimniece Rūta aicina skaidrot, kāpēc par augstākā labuma pienu a/s "Rankas piens" viņai maksā trīs reizes mazāk nekā lielsaimniekiem. Kas tiek darīts mazo ganāmpulku atbalstam? 


Gaļas liellopu audzēšana kā lauksaimniecības nozare Latvijā tā īsti sāka attīstīties deviņdesmito gadu beigās. Gandrīz kopš pirmsākumiem šajā jomā darbojas Kocēnu novada z/s "Gāršas". Saimniece ILGA STRAŠEVSKA uzskata, ka izvēlējusies pareizo ceļu.

Jaunā zemnieka Anša Saliņa izgudrojums palielinās darba ražīgumu piena lopkopībā – viņš pilnveidojis spēkbarības izdales līniju. Tagad tā, izmantojot mitru un pārāk sasmalcinātu lopbarību, vairs nenosprūdīs. Izgudrojums patentēts kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācībspēkiem.


Mikrobiālais piesārņojums ir viens no galvenajiem apdraudējuma veidiem gaļas apritē. Mikroorganismi, nokļūstot uz gaļas virsmas vai tās virsējā slānī, vairojas un vielmaiņas procesos var radīt toksīnus. Gan mikroorganismi, gan to izdalītie toksīni var kļūt par cilvēku saindēšanās vai slimības iemeslu.


Zemkopības ministrijai tiks piešķirti 245 774 lati saistībā ar klasiskā cūku mēra profilakses un apkarošanas pasākumiem, paredz valdības pieņemtais Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvais ziņojums "Klasiskā cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programma 2013.gadā".

Tā kā apstiprinājušās iepriekš paustās aizdomas, ka Baltijas valstīs un Polijā liellopu infekciozā katarālā drudža jeb tā sauktās "zilās mēles'' slimības vīrusa izcelsme ir no vakcīnas, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atceļ pagaidu eksporta liegumu atgremotājdzīvniekiem.

"Es saimniekot sāku ar divām govīm, pieaudzēju līdz piecām. Tad mušas tās sakoda, divas nomira," Kenijas zemnieka agrāko ikdienu apraksta Muongele Zomoizs, kura saimniecību Kipambanē pirms nedēļas apmeklējām mēs, Eiropas žurnālistu grupa.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis informāciju par cilvēkiem, kuri, uzdodoties par PVD inspektoriem, dodas uz saimniecībām Ogres pusē un piedāvā vakcinēt mājas cūkas pret klasisko cūku mēri, aģentūrai BNS pavēstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Šā gada "Sējēja" balvas laureāts nominācijā "Lopkopība" Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības "Dzintari" saimnieks Andrejs Kārklis uzsver – jāgatavojas 2015. gadam, kad Eiropas Savienībā (ES) atcels piena kvotas un tiek prognozēts piena cenas kritums.

Reizē ar rudens iestāšanos aktualizējas aitu ganāmpulku aizsardzība no plēsēju uzbrukumiem. Aitu skaitu ganāmpulkā var precīzi noteikt tikai revīzijā, tas ir, ķerot dzīvniekus pa vienam un nolasot numurus. Bieži tiek konstatēts, ka kādas aitas trūkst. Jautājums: kur tā palikusi?

Par šā gada "Sējēja" balvas laureātu nominācijā "Jaunais veiksmīgais zemnieks" kļuva Jānis Mūrmanis, kurš tikai pirms trim gadiem Ogres novada Meņģeles pagastā izveidoja zemnieku saimniecību "Murķīši". Viņš ir arī viens no pretendentiem uz balvu "Senču aicinājums".

Reģistrēto cūku audzētāji kompensācijas par cūku mēra dēļ likvidētajiem dzīvniekiem saņems iespējami operatīvi, šodien Jaunmoku pilī notiekošajā zinātniskajā forumā "Cūkkopības nozares iespējas un izaicinājumi 2020" cūku audzētājus informēja Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Veseli, labi augoši teļi, kas būs lielisks papildinājums ganāmpulkam, ir katra fermera mērķu sarakstā. Tikai šādi teļi spēs pilnībā izmantot savu ģenētisko potenciālu piena ražošanā, atražošanā un veselības nodrošināšanā.