Saistībā ar Saules aktivitātes samazināšanos uz Zemes pamazām sākas globāla atdzišana jeb jauns "mazais ledus laikmets", aukstākais periods gaidāms laikā no 2050. līdz 2120.gadam, prognozē Krievijas Zinātņu akadēmijas Pulkovas observatorijas speciālisti.

Pasaules zinātnes prāti jau sen interesējas par lodveida zibeņiem. Pusotra gadsimta laikā, tos pētot, izvirzītas visneiedomājamākās hipotēzes, kas mēģina skaidrot šā fenomena iedabu. Ļoti bieži to identificē ar NLO, pūloties vienu neizprotamu parādību izskaidrot ar citu tikpat neizskaidrojamu...


Miega trūkums ir galvenais iemesls bērna sliktai uzvedībai un nepaklausībai skolā, pārliecināta britu psiholoģe Tanja Bīrona, piebilstot, ka tādējādi par bērna nepaklausību skolas solā galvenokārt atbildīgi ir vecāki.

Eiropas Kodolizpētes organizācijas zinātnieki apstiprinājuši, ka pēc sīkām un smalkām pārbaudēm atraduši to, ko meklējuši, – apstiprinājumu, ka pirms gada atrastā elementārdaļiņa nudien ir Higsa bozons jeb tā dēvētā "Dieva daļiņa", kas, domājams, satur kopā Visumu, raksta britu laikraksts "The Daily Telegraph".


Dzīvība uz planētas Zeme pastāv, pateicoties Saulei, tas zināms pat pirmklasniekam. Katras pārmaiņas uz šīs 150 miljonu kilometru tālās, spožās zvaigznes uztveram ar bažām – vai tikai planētai Zeme tās nenozīmē nopietnas nepatikšanas? Dažādi avoti vēstī, ka pazeminājusies Saules aktivitāte. Ko tas varētu nozīmēt? Vai ir pamats bažām? 


Kanādas zinātnieki noskaidrojuši, ka mūsdienu kamieļu senči pirms trīsarpus miljoniem gadu dzīvojuši Arktikā.

Cilvēks ir "mašīna" bez rezerves daļām, teic Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Biomateriālu un biomehānikas institūta (BBI) Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks, inženenierzinātņu doktors VISVALDIS VĪTIŅŠ.

Zinātniekiem izdevies "radīt" inteliģentu peli, tās smadzenēs vēl pirms dzīvnieka dzimšanas implantējot cilvēka smadzeņu šūnas – astrocītus, informē starptautiskie mediji.

Latvijā ir bijuši mēģinājumi veidot arī elektroniskus degunus. Jau deviņdesmitajos gados Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta un RTU zinātnieki fizikas doktora Jāņa Klepera un profesora Pētera Misāna vadībā strādāja pie mākslīgā deguna izveides.

Vienu dienu gadā – 8. martā – daudzus pārņem vēl lielāks prieks par sieviešu dzimumu nekā citkārt. Bet, ja tā padomā, cik lielas tad ir abu dzimumu atšķirības? Kādas spējas un talanti piemīt tikai tāpēc, ka esi nācis pasaulē kā sieviete vai vīrietis? Un kas to nosaka? Jautāju gudriem un talantīgiem vīriešiem.


Vienu dienu gadā – 8. martā – daudzus pārņem vēl lielāks prieks par sieviešu dzimumu nekā citkārt. Bet, ja tā padomā, cik lielas tad ir abu dzimumu atšķirības? Kādas spējas un talanti piemīt tikai tāpēc, ka esi nācis pasaulē kā sieviete vai vīrietis? Un kas to nosaka? Jautāju gudriem un talantīgiem vīriešiem.


Vācijas neirologi apgalvo, ka atraduši "teritoriju" smadzenēs, kura atbildīga par ļaunu nodomu rašanos slepkavās, izvarotājos un noziedzniekos, raksta avīze "The Daily Mail".

Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) speciālisti, izmantojot Ventspils novada Irbenē esošo radioteleskopa antenu RT-32, piedalījušies unikālā starptautiskā pasākumā, novērojot asteroīdu 2012 DA14, kurš naktī uz 16.februāri pietuvojās Zemei tikai 27 000 kilometru attālumā, aģentūru LETA informēja Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautisko radioastronomijas centra" vadošais pētnieks Ivars Šmelds.

ASV zinātnieki atraduši baktēriju, kas dzīvo aukstumā un tumsā, dziļi zem Antarktīdas ledāja, raksta avīze "The New York Times".

Cilvēkiem, kuri vairākus gadus pārāk bieži lieto aspirīnu, var rasties nopietni redzes bojājumi, kas var novest pie pilnīga redzes zaudējuma, atklājuši amerikāņu zinātnieki.

Zinātnieks Andris Ambainis ir ceļā uz atklājumiem, kas ietekmēs ikviena cilvēka dzīvi, – radīt kvantu datoru, kas savā darbībā krietni pārspētu ierīces, ko lietojam šodien. 


Visi vecāki vēlas, lai viņu bērni būtu laimīgi, labi un sabiedrībā cienīti. Kā pierāda nesen publiskotie pētījumi, lai sasniegtu šo mērķi, galvenā īpašība ir laipnība pret citiem. 


Latvija ir ar māliem bagāta, tas ir lēts izejmateriāls. Tāpēc Latvijas zinātnieki meklē iespējas, kā mālus izmantot plašāk. Mūsu valstī lielākie mālu krājumi veidojušies devona un kvartāra periodā. Devons ir ģeoloģiskais periods paleozoja ērā, kas ilga apmēram 56 miljonus gadu. Savukārt kvartāra periods sākās aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu. 


Nenorimst zinātnieku diskusijas par joprojām fantastisku ideju, proti – vai uz mūsu planētas aizvien mīt cilvēku populācija, kas pirms dažiem desmitiem vai pat simtiem gadsimtu pametusi sauszemi un uz visiem laikiem pārcēlusies zemūdens dzīlēs?

Pēc gandrīz gadu ilgas riņķošanas ap Mēnesi šonedēļ Zemes pavadonī ietriecās divas izpētes zondes, kuru uzdevums bija vākt materiālus, lai analizētu, kas atrodas zem Mēness virskārtas.