Biju domājis, ka atkalsastapšanās ar Aināru 
Šleseru būtu gaidāma laipnu, dievbijīgu cilvēku satikšanās vietā. Varbūt atvaļināto politiķi pieminētu "Kultūras rondo" radioraidījumā, ka viņš apkopojis un izdevis lirisku miniatūru, atmiņu un dzejas krājumiņu – līdzīgu "Annas burtnīciņām".

Saeimā salēkušies divi jurisprudences spīdekļi Rasnačs un Elksniņš, šķindis tērauds, skrējušas dzirksteles. Ja tā var teikt, prezidija sekretārs Rasnačs čalojis sociālajā tīklā un "sitis ar tviteri", kādudien palaizdams ziņu, ka kolēga ir "mūdzis" un "neo
šovinists", sodīdamies, ka advokāts Elksniņš nav atbalstījis pedofilu bargāku tiesāšanu, tādējādi likdams manīt, ka klientu nauda izrāda varu pār šo deputātu.

Jūs vēl lasīsiet gana daudz sacerētu burlakrakstu, cik grīļīga ir Dombrovska valdība, uzklausīsiet mutesbajāru-izsūtāmo zēnu politologu mīklainus mājienus un internetā dzīvojošās komūnas žēlošanos par "Jenotības" laupītājiem, kuri putina valsti, taču pāri šai pārsvarā nopirktai neirastēnijai var teikt, ka tiesiskuma un reformu koalīcija noturēsies atlikušos gadus līdz 12. Saeimas vēlēšanām.

Nelūgtā viešņa, persona non grata inflācija grabinās gar pakšiem, rausta Latvijas durvju kliņķi, cenšoties iesprukt iekšā un bojāt mums Māstrihtas kritērijus. Premjerministrs Dombrovskis nesēdēs, rokas klēpī salicis kā Kalvītis, kura pacietības etalons skanēja – ja pietiekami ilgi stāvēsi upes krastā, redzēsi garām papeldam sava ienaidnieka, lasi, inflācijas kalseno līķi.