Kopš iestājies svelmainais vasaras bula laiks, cilvēkus interesē tikai tas, vai tiks pārsniegta plus 33 grādu rekordtemperatūra un kad pārskries virpuļviesulis ar pērkoniem un zibeņiem. Arī politiskās karpas tveicē sagurušas, ielīdušas ūdenszālēs un nelaiž ne burbuli, nekustina niedrītes.
Lasītājs Stiebrs no Pampāļiem mums jautā – es sakarā ar Saeimas priekšsēdētāju. Dikti viņu gaidām Kurzemes pusē ciemos. Valsts un Ministru prezidenti nereti dodas izbraucienos pa Latvijas ārēm, bet Solvitiņa gan – pa Rīgu vien, pa Rīgu vien.
Kamēr priekšsēdētājam Valdim Zatleram streiko veselība, partijā palicēji norīkotās izpildu direkcijas vadībā taisa baisus klupienus un kļūdas, kas var izrādīties pussagrabējušai organizācijai liktenīgi. Man būtu ļoti apbēdinoši, bet baidos, ka dakterim, kurš sveiks un vesels pārradies mājās no Briseles, atliks vakariņās sveču gaismā ardievoties no paša nodibinājuma.
Tiem, kam rēgojas, ka "Vienotībai" jāraksta testaments vai vismaz tā pirmā daļa, nāksies uz šo "ekstru" gadiņus sešus paciesties. Valdošā organizācija ir tikai partiju desmit gadu dzīvildzes cikla attīstības fāzē. Pašreiz tai nav alternatīvas pie varas – kuri varēja mēģināt papostīt "Vienotības" laimi un ligzdu, ir paši notirinājuši kājas, izlaiduši garu un nolikuši karoti.
Viņu jau vaktēja. Skrēja uz lielceļu skatīties, vai tad nenāk, un lika ausi pie zemes klausīties, vai nedimd augstpapēžu soļi. Kad neviens valsts atveseļošanā vairs nav derīgs ne par buldozeru, ne par sputņiku un raķeti un godīga politiķa svētbildes etalonam atbilstošie ir tikpat reti sastopami kā baltie degunradži Āfrikā, tad vēlētāju gaidīto efektu varēja sniegt vienīgi mūsu uzmirdzējušais zelta cilvēks Sudraba. Šampanieti, šampanieti!