|
Datus ievadīt un apskatīt var bez maksas
Šobrīd savus datus elektroniski paziņo tikai katrs trešais dzīvnieku īpašnieks, pārējie joprojām izvēlas aizpildīt papīra veidlapas, teic Lauksaimniecības datu centra Klientu apkalpošanas departamenta direktore Evija Skujiņa. Elektroniskā datu ievade taupa līdzekļus, kas citādi jātērē par pasta izdevumiem.
Vispirms atbalsts, pēc tam – nodoklis
Lauksaimnieks Jānis Labrencis daudz laika veltījis tam, lai noskaidrotu mūsu tautsaimniecības sagrāves cēloņus, un secinājis, ka tieši ar nodokļu palīdzību ražošanu visvieglāk var gan attīstīt, gan sagraut. Mums diemžēl esot sagraušanas variants...
Rapšu sausplankumainības riska faktori
Līdz ar rapšu sējplatību palielināšanos ir pieaugusi arī rapšu slimību izplatība un attīstības pakāpe. Rapšus apdraud samērā daudzas slimības, bet tieši sausplankumainība vairākās valstīs atzīta par saimnieciski nozīmīgu un ļoti postošu rapšu slimību.
Vietējai selekcijai jābūt arī nākotnē
23. aprīlī Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts svinēja savu 100 gadu pastāvēšanas jubileju, apkopojot paveiktos un iezīmējot turpmākos darbus. Vai vietējai selekcijai ir nākotne? Par to žurnāla Agro Tops saruna ar institūta pētniecēm un selekcionārēm.
Daudzgadīgie zālaugi enerģētisko augu plantācijā
Skrīveros Zemkopības institūta izmēģinājumu laukos ierīkota daudzfunkcionāla plantācija, lai demonstrētu dažādu kokaugu un zālaugu stādījumu un sējumu modeļus koksnes un nekoksnes produktu nepārtrauktai ieguvei. Rakstā informācija par pirmajām zālaugu izmēģinājumu blokā iegūtajām sausnas ražām, mēslošanā izmantojot notekūdeņu dūņas, koksnes pelnus un digestātu.
Lielķivjāņos rūpīgi meklē piemērotāko
Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecībā Lielķivjāņi kuru katru dienu sāksies pavasara lauku darbi, bet, kamēr zeme vēl žūst, saimnieks Aivars Kancers iepazīstina ar savā saimniecībā izmantotajām tehnoloģijām.
Vai slaukšanas iekārtām nepieciešama tehniskā apkope?
Pēdējos desmit gados Latvijas piena lopu fermās nodotas ekspluatācijā daudzas jaunas un modernas slaukšanas iekārtas. Fermu īpašnieki to iegādei nav žēlojuši naudu un pūliņus, taču nereti aizmirst, ka darba gaitā jāseko to tehniskajam stāvoklim un laikus jāveic tehniskās apkopes un regulēšana. Ko var izraisīt pavirša attieksme pret savām slaukšanas iekārtām - šajā rakstā.
Tērvetē būvē Baltijā lielāko fermu
Jau kopš gada sākuma agrofirmas Tērvete piena govju ganāmpulks Kroņaucē mitinās jaunā novietnē. Pēc būvniecības beigām piensaimniecības komplekss Jātnieki pretendēs ne tikai uz lielākā statusu Baltijā, bet jau tagad tā uzskatāma par vienu no dizainiski pievilcīgākajām govju fermām.
Pēc Šarolē telītēm stāv rindā
Andris un Silvija Lustes Beverīnas novadā Brenguļu pagastā jau piecpadsmit gadu nodarbojas ar Šarolē šķirnes dzīvnieku audzēšanu. Viņu apgādībā ir 20 zīdītājgovju ganāmpulks.
Zīdītājsivēnmāšu turēšanas jaunākie risinājumi
Cūkkopībā, tāpat kā citās lopkopības nozarēs, arvien lielāka vērība tiek pievērsta dzīvnieku labturībai. Tādēļ tiek izstrādāti pilnveidoti sivēnmāšu turēšanas risinājumi, kas uzlabo dzīvnieku komfortu un nodrošina lielāku saglabāto zīdējsivēnu skaitu.
Kā noteikt aitu kondīciju?
Lai pareizi saprastu sava ganāmpulka patieso veselības, labturības un barojuma pakāpi, nepietiek ar aitas dzīvsvara vērtējumu vien. Katrai aitu šķirnei ir savi raksturīgie eksterjera parametri, un atsevišķa svara, izskata vai dzīvnieka izmēra vērtēšana nereti var izrādīties maldinoša.
Mālpilī būs slieku mēslojuma rūpnīca
Sportistu iesaistīšanās slieku biznesā veicinās šīs nozares attīstību un produktu atpazīstamību tirgū. Četri Latvijas hokejisti – Oļegs Sorokins, Edgars Masaļskis, Mārtiņš Cipulis un Jānis Sprukts – katrs investējis 100 tūkst. eiro vermikomposta ražotnē Mālpilī.
Lēnais gliemežu bizness
Pirms trim gadiem Latvijā sākās vīngliemežu audzēšanas bums, kad mīkstmiešu ganāmpulkus veidoja pat lieli graudu audzētāji. Kas šobrīd notiek nozarē - to skaidro Vīngliemežu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētāja Sanita Rupkus.
Ķiršu augļu puve jāierobežo laikus
Varētu šķist, ka pāragri runāt par ķiršu augļu puvi, kad vasara un ražas laiks vēl tālu. Jāatgādina, ka tad, kad slimības pazīmes parādās uz augļiem, ir jau par vēlu kaut ko darīt. Lai pasargātu potenciālo ražu, smidzinājumi jāveic jau ķiršu lapu plaukšanas un ķiršu ziedēšanas laikā.
Balstu sistēmas intensīvajos ābeļdārzos
Ābelēm uz maza vai vidēja auguma potcelmiem sakņu sistēma, sevišķi pirmajos augšanas gados, ir sekla un neliela salīdzinājumā ar ābelēm uz sēklaudžu potcelmiem. Turpretī raža, it sevišķi kombinācijā ar šķirnēm, kas sāk ražot agri, ir liela, tāpēc koki var ne tikai izgāzties, bet acojuma vietā pat nolūzt.
Ar ko slimo krūmmellenes?
Kopš 2009. gada Zemkopības ministrijas finansētā projekta ietvaros uzsākts krūmmelleņu slimību monitorings, precīza slimību ierosinātāju noteikšana, izplatības uzskaite, kā arī veikti novērojumi par dažādu šķirņu ieņēmību pret dažādām slimībām.
Vai papriku audzēšana atmaksājas?
Šobrīd Latvijā paprikas tikpat kā neaudzē, bet to importa apjomi ir ievērojami. Vidēji gadā tiek ievestas 3–4 tūkst. tonnas papriku, bet pērn gandrīz 5 tūkst. tonnu.
|