Aktuāli

Drukāt

Latvijā ir 45 profesionāli biškopji, pārējie – amatieri

10.09.2012 Gundega Skagale (15)  

Foto - Valdis Semjonovs

Atbilstoši Eiropas standartiem Latvijā šobrīd ir tikai 45 profesionālas biškopības saimniecības, kam medus ražošana ir bizness, nevis hobijs. Kā liecina jaunākie pārraudzības dati, Latvijā tikai 45 uzņēmumi deklarējuši savā īpašumā 150 un vairāk bišu saimes.

 

 

Šīm 45 lielākajām saimniecībām kopā pieder 9791 bišu saime, kas ir 13,6% no visām valstī reģistrētajām. Pavisam Lauksaimniecības datu centrā šā gada 1. jūlijā bija reģistrētas 71 804 bišu saimes un 3490 bišu saimju īpašnieki.

Pati lielākā bišu drava jau izsenis Latvijā bijusi Valdgalē. SIA "Firma Kamenīte", kas izveidota 1993. gadā uz padomju saimniecības bāzes, vēl pirms desmit gadiem varēja lepoties ar 1500 saimēm, tagad saimniecībā ir ap 500 saimēm. Kā pastāstīja uzņēmuma īpašniece Aina Auzukalna, "pie bitēm ir ļoti liels darbs", tāpēc bizness sašaurinās. Biškopji atšķirībā no citiem lauksaimniekiem no Eiropas nesaņem tikpat kā nekādu atbalstu, vienīgi bišu veselības uzturēšanai.

 

Medus biznesa attīstību ļoti ietekmē arī iedzīvotāju zemā pirktspēja un degvielas cenu kāpums, jo saimes uz ganībām ir jāvadā lielos attālumos. Medus raža šogad varbūt arī nav pati izcilākā, taču "dzīvot var", noteic biteniece.

 

Liela drava arī ir Talsu novadā – bioloģiskajā saimniecība "Vecmuižnieki", kur saimnieko bitenieks Egons Upītis. Vēsās un slapjās vasaras dēļ bišu ienesums šogad esot mazāks. Arī viņš šobrīd nedomā paplašināt dravu, jo bioloģiskā medus ražošana ir dārga (piemēram, tradicionālais invertsīrups bišu piebarošanai maksā 0,80 Ls/l, kamēr bioloģiskais produkts jau 2,20 Ls/l), bet pirktspēja cilvēkiem zema. Sadarbība ar lielveikaliem ir sarežģīta, jo tirgotājs prasa piemērot tādu atlaides procentu, kas "noēd visu peļņu", sūrojas dravnieks.

Trešā lielākā Latvijas drava esot meklējama Madonas novada Mētrienā – SIA "J. Zaļlauki", kas pieder vienam no Latvijas lielākajiem zemes platību īpašniekiem – Jurim Jefimovam. Šis uzņēmums ir reģistrēts tikai pirms gada. Tikpat jauns un liels uzņēmums biškopības nozarē ir arī SIA "NG Līnija", kas saimnieko turpat netālu – Ļaudonas pagastā. Šobrīd uzņēmuma dravā ir 320 saimes, bet līdz pavasarim būšot jau visas 500, sola uzņēmuma īpašnieki.

 

Dravnieks Jānis Vainovskis (ZS "Kāres") medu ievāc Saldus, Dobeles, Rīgas un Ventspils apkaimē no 300 saimēm, taču rudenī to skaitu barības dārdzības dēļ varētu mazliet samazināt. "Bet to var atkal ātri palielināt, piemēram, jau nākamgad no savām 300 saimītēm es varētu saaudzēt vēl 300," piebilst J. Vainovskis.

 

Latvijā šobrīd biškopība piedzīvo attīstības bumu un nozarē ienāk daudz jaunu uzņēmēju – "kādreizējiem celtniekiem nav ko darīt, arī ierēdņu ir kļuvis mazāk, bet pie citiem bites atlido pašas". Turklāt biškopības pievilcība ir arī tā, ka tā savā ziņā ir naturāla saimniekošana. Šādu hobijaudzētāju ienākšana tirgū kropļo cenu, un tāpēc profesionālajiem biškopjiem ir jādomā par realizācijas iespējām.

 

Desmit lielākās bišu dravas


Saimniecības nosaukums Atrašanās vieta
1.
SIA "Firma Kamenīte" Talsu nov. Valdgales pag.
2.
ZS "Vecmuižnieki" Talsu nov. Balgales pag.
3.
SIA "J. Zaļlauki" Madonas nov. Mētrienas pag.
4.
SIA "NG Līnija" Madonas nov. Ļaudonas pag.
5.
ZS "Ībēni" Vecumnieku nov. Valles pag.
6.
ZS "Kāres" Brocēnu nov. Blīdenes pag.
7.
ZS "Grantskalni" Pārgaujas nov. Raiskuma pag.
8.
ZS "Nektārs" Madonas nov. Aronas pag.
9. ZS "Bitnieki" Ventspils nov. Vārves pag.
10.
ZS "Dravnieki" Kuldīgas nov. Ēdoles pag.

 

Uzziņa

Atzītākais medus

1. vieta – SIA "Deiva" dažādu ziedu medus

2. vieta – Jāņa Sulutaura (Daugmales Jāņa) griķu viršu medus

3. vieta – Sigitas Stafeckas dažādu ziedu medus

Pircēju vērtējumā Piena, maizes un medus svētkos 25. augustā

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Balsot

Komentāri (15)

Visi 15 Komentāri »

Vēl viens bitenieks

Nu tāds augstprātīgs raksts sanācis.

Atbildēt

Trans

Sakaraa ar straujo bisu saimju skaita palielinasanos- Latvijas valdibai kopaa ar biskopibas biedribu vajadzetu izveidot arkart-darba grupu-kas mekletu produkcijas noietu arpus LATVIJAS-KRIEVI JAS TIRGUS*LATVIJAS BISKOPIBAS BIEDRIBAI VAJADZEETU NOPIETNI PADOMAAT PAR SO TEEMU-JA TAS TURPMAAK NETIKS DARIITS-NEREDZU IPASU JEEGU ATBALSTII LBB-

Atbildēt

DRAVNIEKS

Ja vēl Jevropa izdomās medus kvotas kā par pienu,vispār varesim dancot un dziedāt uz nebēdu!!!!

Atbildēt

RomānsNGLinija

čīkstuļi... būtu labāk domājuši kā kooperēties un attīstīties. Kamēr katrs lielais ražos pa 10 tonnām un raustīsies sadarboties ar otru, tikmēr tā arī paliksiet pie tā, ka visu ziemu sēdēsiet uz medus un nezināsiet kur to **bāzt**, jo eksportam pilnu **fūri** nodrošināt nespējat. Prieks, protams, par tiem, kas domā par attīstību, produktu ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību ražošanu un kooperēšanos kopīgam eksportam un izejvielu iepirkšanai.
Nevajag domāt, ka biškopība ir kaut kas unikāls un tikai jums apgūstams. Sīksaimniecībai un deķa vilkšanai uz savu pusi nav nekādas nākotnes.

Atbildēt

Juris

1) Tirgus cenu diktē pieprasījums, un , ja cilvēciņš nevar tirgū nopirkt medu par 20 Ls, kā to grib lielražotāji-pr ofesionāļi, tad tā nav tirgus cena un nav ko sūroties par tiem , kas kropļo cenu
2) medus nav pirmās nepieciešamības prece, ja es to nevaru atļauties par 20 Ls, tad , protams, es meklēšu , kur var iegādāties par "kropļoto" cenu.
P.S. es nerunāju par dīvāna zemniekiem, es runāju par mazo dravu īpašniekiem

Atbildēt

Par mums | Reklāma | Kontakti | Lietošanas noteikumi | Izdevumu logo | Sazinies ar mums