Ministru prezidents Valdis Dombrovskis izdevis rezolūciju, kurā uzdot tieslietu ministram divu nedēļu laikā izveidot darba grupu, kura apzinātu ebreju organizācijām līdz 1940. gada 17. jūnijam piederējušo īpašumu sarakstu. 


 

Šis uzdevums G. Bērziņam jāpaveic līdz šīs nedēļas beigām, bet pagaidām viņš īpaši steigties nedomā. Aizbildinoties ar to, ka jautājumu par ebreju īpašumu restitūciju nevar izlemt vienas ministrijas ietvaros, tieslietu ministrs to virzīja uz skatīšanu koalīcijas padomē. Taču arī tur vienprātību panākt neizdevās.

"Nacionālā apvienība man nav devusi mandātu veidot šādu darba grupu. Tādēļ mēs ar valdības vadītāju pagaidām paliekam katrs pie sava viedokļa," vakar pēc koalīcijas padomes sēdes paziņoja G. Bērziņš. Tādēļ jautājums vēl tikšot skatīts NA valdes un frakcijas sēdēs. Bet V. Dombrovskis pauda pārliecību, ka tieslietu ministram jāturpina darbs pie darba grupas izveides. Premjers arī atgādināja, ka 2008. gadā līdzīga darba grupa pie Tieslietu ministrijas jau darbojusies un sagatavojusi īpašumu restitūcijas priekšlikumus. Pašlaik esot tikai jāprecizē īpašumu saraksts. Un tas, premjera vārdiem runājot, esot tīri tehnisks jautājums.

Tomēr tieslietu ministrs palika negrozāms. "Tas nav tehnisks, bet gan politisks jautājums. Apvienībai ir savi argumenti, sākot no tā, ka denacionalizācijas process valstī ir beidzies, līdz tam, ka šis jautājums ir jāskata daudz plašāk.

 

Pie mums ministrijā ir vērsušās arī lietuviešu, baltkrievu, krievu un citu tautību biedrības, kas arī ir līdzīgā situācijā. Jebkurā gadījumā īpašumu atgriešana var notikt tikai ar īpaša likuma pieņemšanu. Tādēļ galvenais jautājums ir, vai šobrīd Saeimā ir politiskie spēki, kas būtu gatavi atbalstīt šādu lēmumu?" teica G. Bērziņš.

 

Zināms, ka ebreju kopiena jau gatavojoties konsultēties ar Saeimas frakcijām par konkrētu likumprojektu īpašumu atdošanai.

Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pagājušonedēļ, runājot Latvijas radio, aicināja nesteigties ar ebreju īpašuma jautājumu, jo vispirms esot jātiek skaidrībā ar vēsturiskiem, juridiskiem, finansiāliem un morāli ētiskiem aspektiem. Rinkēvičs skaidroja, ka Otrā pasaules kara laikā tā ebreju kopiena, kas Latvijā bija pirms kara, tika iznīcināta un īpašumi nonāca valsts rīcībā. Viņš arī atgādināja, ka savulaik Latvijā ir bijusi iespēja pieteikties uz īpašumu atgūšanu. Vienlaikus ministrs aicināja ņemt vērā mūsu dienvidu kaimiņu lietuviešu pieredzi. Lietuva apņēmusies desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 113 miljonu litu jeb aptuveni 23 miljonu latu kompensācijas.

Īpašumu vērtība, par kuriem ebreju organizācijas vēlas saņemt kompensācijas no Latvijas valsts, ir apmēram 30 miljoni latu. Jautāts, vai Latvija šobrīd ir gatava šādam solim, V. Dombrovskis norādīja: "Budžeta situācija ir pietiekami sarežģīta, un pie tādiem risinājumiem, kādus savulaik piedāvāja Aigara Kalvīša valdība, paredzot arī budžeta kompensācijas, mēs neplānojam atgriezties. Runa ir tikai par to īpašumu restitūciju, kas piederējušas ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām."