Es ļoti labi atceros vienu mirkli, kad man šķita, ka sekss ir kaut kas pilnīgi mehānisks un mani pārņēma bažas, vai tiešām tā būs visu atlikušo dzīvi? Ar vienu vīrieti? Garlaicīgs un paredzams sekss?... Tomēr es visu mainīju.

Šodien uz katra soļa var izjust, kā sabiedrība mums uzspiež seksualitāti. Visas reklāmās presē, televīzijā, vidē tiek uzsvērts cilvēka ķermenis, tā seksapīls. Lielā daļā filmu neiztiek bez kaislīga skūpsta vai mīlēšanās ainas. Un it viss ir parādīts pārsātināts. Iedomājies seksa ainu mākslas filmā – mūzika pavadījumā, sveces sadegtas, vīrietis pavisam noteikti pieskarās sievietei tieši tā, kā viņa vēlas, abi mīlētāji sasniedz augstāko baudu, vēlams vairākkārt. Un tā mēs dzīvojam, šajā seksa kulta laikmetā. Brīnišķīgi, ja Tavā dzīvē piepildās tas, ko redzi ekrānā, brīnišķīgi, ja Tavas fantāzijas ir realizējušās dzīvē. Bet ko darīt, ja tā nav? Vai aprobežoties ar pārliecību, ka es nespēju just, vai arī otrs nespēj mani apmierināt? Un šeit es galvenokārt runāju par sievietēm, jo vīrietim vienmēr svarīgākais ir rezultāts un viņš lielākoties to arī sasniedz, vai kompensē kā savādāk, bet vīrietim ļoti daudz no tā, kas nepieciešams sievietei, ir otrā, trešā vai pat ceturtā plānā. Mīļie vīrieši, es vispār jūs nenosodu, pilnībā neko nepārmetu (tās sajūtas jau palikušas pagātnē), jo zinu, ka tās sievietes, kuras pašas vēlas, jūs ikviens spējat uznest baudas debesīs.

Mēs ar vīru esam kopā 12 gadus. Pirmie 5-6 gadi, tieši seksuālajā dzīvē, bija ļoti skaisti - abi jauni, uz visādām ēverģēlībām kāri, neprātīgi, rutīnu vēl neiepazinuši. Un tad vienā mirklī ikdienu daudz vairāk pārņēma pieradums, darbs, stress, pielavījās un labi iekārtojās rutīna...

Es vēršos pie Tevis, brīnišķīgā, skaistā, iekārojamā, jutekliskā un mīlošā sieviete. Kāpēc? Jo, manuprāt, lielākoties tieši sievietes ir neapmierinātas ar savu seksuālo dzīvi ar partneri, ar procesu – ne velti bieži anekdotēs pieminētas nebeidzamās sieviešu galvassāpes, tiklīdz vīrs izrāda vēlmi pamīlēties.

Nedaudz pastāstīšu par sevi. Mēs ar vīru esam kopā 12 gadus. Pirmie 5-6 gadi, tieši seksuālajā dzīvē, bija ļoti skaisti - abi jauni, uz visādām ēverģēlībām kāri, neprātīgi, rutīnu vēl neiepazinuši. Un tad vienā mirklī ikdienu daudz vairāk pārņēma pieradums, darbs, stress, pielavījās un labi iekārtojās rutīna... Un es ļoti labi atceros vienu mirkli, kad man šķita, ka sekss ir kaut kas pilnīgi mehānisks un mani pārņēma bažas, vai tiešām tā būs visu atlikušo dzīvi? Ar vienu vīrieti? Garlaicīgs un paredzams sekss?

Es tik ļoti tajā vainoju savu vīru, pārmetu viņam, ka viņš nespēj mani apmierināt, ka nav radošs, ka nav kaislīgs, ka mīlējamies tikai naktī, gultā, zem segas... Nebija jau tik traki, periodiski šķita, ka kāda dzirkstele parādās, bet lielākoties biju neapmierināta – ar viņu... nebūt ne ar sevi.

Un tad pienāca mans pārmaiņu gads, par kuru Tev stāstīju iepazīšanās rakstā. Pienāca laiks, kad daudz vairāk sāku izzināt sevi un uzņemties atbildību par to kādas ir mūsu savstarpējās attiecības. Ļoti mainījos pati, daudz vairāk sāku pati sev patikt, sāku sevi iemīlēt, pa mazumiņam, pa mazam solītim, tuvāk harmonijai un laimei. Visam manam procesam līdzās bija mans brīnišķīgais vīrs. Es vēl neaizdomājos par savu atbildību un SAVĀM sajūtām, kad mēs mīlējāmies...

Bija brīdis, kad sapratu, ka es nejūtu iepriekšējo rutīnu, ka man šķiet, mans vīrs daudz jūtīgāk un jutekliskāk man pieskaras, es daudz vairāk izbaudu viņa pieskārienus. Es atkal sāku izjust šo brīnisķīgo mīlēšanās procesu un tieši ar manu vīrieti, kuru arvien no jauna iemīlu. Vai mainījās viņš? Nebūt nē... Mainījos es, mainīju savu attieksmi un uzņēmos atbildību par sevi, savām sajūtām.

Mīļās meitenes, nav variantu, ja mēs vēlamies just kaisli, baudīt, mīlēt, trakot, nosvīst, sasniegt pilnīgu baudu un nespēku. Mums ir jāsāk ar sevi. Ir jābeidz vienkārši to vēlēties, bet jāsāk pašām vairot sevī šīs sajūtas, jāsāk noticēt, ka tas ir iespējams, tieši sevis pašas pēc.

Ko darīt? Sāc sapņot par to, kādu seksu vēlies, iztēlojies cik ļoti Tu to baudi, cik ļoti Tev tas patīk un viss notiek tieši pēc Tava prāta. Jau no rīta, kad esi atvadījusiesno vīra, bērniem, dodies uz darbu – ielaid sevī šīs domas, sajūtas, nelielu mulsumu (ja vien kāds zinātu, ko Tu tagad domā)... Vienu dienu izturies tā, it kā Tu būtu iekārojamākā sieviete pasaulē, tikai ar savām sajūtām, Tev nav nevienam jākarās kaklā, vai jāsēž plati izvērstām kājām, Tev ir tikai jāiedomājas, ka Tu esi visu vēlmju pavēlniece, ka Tu esi tā, kas rada kaisli mīlējoties.

Jau no rīta, kad esi atvadījusiesno vīra, bērniem, dodies uz darbu – ielaid sevī šīs domas, sajūtas, nelielu mulsumu (ja vien kāds zinātu, ko Tu tagad domā)... Vienu dienu izturies tā, it kā Tu būtu iekārojamākā sieviete pasaulē, tikai ar savām sajūtām, Tev nav nevienam jākarās kaklā, vai jāsēž plati izvērstām kājām...

Kad Tu būsi šādās domās pavadījusi visu dienu, vakarā nespēsi sagaidīt, kad bērni aizies gulēt. Vēl kamēr viņi ir ap jums, vari vīram iečukstēt ausī, savus šodienas sapņus... Abi nevarēsiet sagaidīt mirkli, kad būsiet divi vien savā istabā. Un tad, neko nedomā, bet ļaujies un BAUDI, ikvienu pieskārienu, vēlies kaut ko, palīdzi savam vīrietim saprast, kas tas ir. Mirklī, kad Tu pa visu dienu būsi tik nobriedusi šim brīdim, un vīrs to būs sajutis, viņš būs gatavs piepildīt Tavas karstākās vēlēšanās... Tici sev, tici kaislei un tici ka to visu esi pelnījusi.

Es agrāk nevarēju ciest, ja vīrs gribēja pamīlēties no rītiem... Tā kā šobrīd es pieceļos agrāk, atmodinu sevi aukstā dušā, meditēju, noskaņojos dienai, kad mans organisms ir pamodies, es iedomājoties, kā mans vīrs guļ gultiņā, apķēries spilvenam, neko citu nevēlos, kā piespiesties viņam... Un sākas brīnišķīgs rīts – laimīgi un apmierināti esam mēs abi.

Nebaidies, nekaunies un neatturi sevi no kaisles, baudas un ikvienas fantastiskas sajūtas. Tu ik mirkli dzīvo savu dzīvi. Un mums ir jāizbauda katrs mirklis, arī tās 5 – 30 minūtes seksa. Arī tajā mirklī Tu esi šeit un tagad, Tu izdzīvo savas dzīves momentu... Un kāpēc būt tik bezatbildīgai un šīs minūtes izdzīvot bez baudas, ja ik mirkli ir iespēja to izjust un paņemt labāko tieši tagad.

Es Tev novēlu ar baudu izdzīvot katru dienu, katru minūti, katru mirkli Tavas dzīves. Tas ir iespējams! Ja Tu tam netici, vai domā, ka Tavos gados, pie Tava svara, izskata, dzīves veida, ritma utt., tas nav iespējams, tad zini, ka Tu tikai atrunājies no iespējas, ko mainīt, ka Tu tikai izvēlies neko nedarīt... un atņem pati sev brīnišķīgus labsajūtas mirkļus.

Paldies Tev par vēl vienu mirkli Tava laika,

Daina

Lasi arī Dainas blogu: Sapratu, ka nevis jāatrod cits vīrs, bet jāmaina sevi