Gada tumšākais laiks nav domāts tam, lai ļaudis sēdētu savās mājās kā bekas, skumtu par aizgājušo vasaru un žēlotos par drēgnajiem laikapstākļiem. Tā uzskata arī brāļi ATIS un JĀNIS AUZĀNI un izveidoja savu koncertprogrammu "Rokasspiediena attālumā", ar kuru vairāku mēnešu garumā viesosies pie saviem klausītājiem teju vai visos Latvijas novados. 


 

Atim un Jānim ir daudz kā kopīga. Vispirms jau radu raksti, arī uzņēmums SIA "Sound Systems", viņiem ir kopīgas mājas un tagad arī kopīgi veidota koncertprogramma, kurā brāļi dziedās divbalsīgi, jo izrādās, arī balsis viņiem labi skan kopā, kaut arī ir atšķirīgas. Atis ir astoņus gadus vecāks par Jāni un savu ceļu mūzikas pasaulē aizsācis pasen. Plašāka publika viņu pirmo reizi iepazina kā Latgales grupas "Baltie lāči" dalībnieku. Atis pats gan tagad smej – vai tad kāds vēl atceras tos laikus? Savukārt Jānis mūzikas valdzinājumam pakļāvās pirms trīs gadiem, kad brālis viņu pierunāja dziedāt Daugavpils Oranžajā korī, kas piedalījās TV šovā "Koru kari" un Ata Auzāna vadībā iekļuva uzvarētāja godā.

– Veidojot kori, man katastrofāli trūka puišu, kas varētu dziedāt. Jānis dzied jau sen, un domāju, ja es viņu pierunāšu nākt uz kori, tad viņš ar savu pieredzi palīdzēs arī organizatoriskajos darbos, – savu aprēķinu atklāj vecākais brālis.

– Atis visu dzīvi ir saistīts ar mūziku. Atceros, ka mani mazu staipīja uz ierakstu studiju. Taču man dzīvē bija citas intereses. Pēc vidusskolas beigšanas sāku strādāt Izraēlas vēstniecībā, sākotnēji strādāju drošības dienestā, vēlāk kļuvu par administrācijas vadītāju. Tajā laikā arī pabeidzu studijas uzņēmējdarbībā un sāku darbu kādā daudznozaru uzņēmumā, kurā ar laiku kļuvu par ekskluzīvu durvju ražotnes direktoru. Oranžais koris krietni pārmainīja manu dzīvi. Sākumā biju domājis piedalīties tikai pirmajos televīzijas šova raidījumos, jo nenācās viegli piecreiz nedēļā mērot tālo ceļu no Rīgas uz Daugavpili, kur notika kora mēģinājumi, un pēc tam atkal braukt atpakaļ, jo tolaik vēl strādāju uzņēmumā.

 

Taču, ja esi nokļuvis muzikālajā vidē, tā tevi ievelk un nevari vairs atteikties. Man spēcīgākā ir organizatoriskā puse, bet Atim tieši muzikālā daļa, viņa lieliskie aranžējumi, – paslavē Jānis.

 

Atis nepaliek parādā, sakot, ka ar Jāņa izcilo vadītprasmi uzvarētu jebkurš koris, kurā viņš iesaistītos.

Divu gadu laikā ar divām programmām Oranžais koris sniedzis 270 koncertus. Latvijas mērogiem tas ir rekordliels skaits.

Tad jau jāsecina, ka brāļi Auzāni teju vai visas Latvijas publikai paspējuši būt rokasspiediena attālumā. Taču jaunā koncertprogramma "Rokasspiediena attālumā" būs pavisam atšķirīga, lai arī tajā kā bekvokālistes piedalīsies trīs dziedātājas no Oranžā kora.

– Vasara mums ar brāli bija ļoti aizņemta, piedalījāmies daudzos muzikālos pasākumos gan kā izpildītāji, gan nodrošinot skanējuma tehnisko pusi. Secinājām, ka ekonomiskajā krīzē pasākumu organizētāji svētkus rīko citādi. Un nekas. Ar mazāku naudu izdodas gan skaisti festivāli, gan citi saieti. Guvām daudz pozitīvu emociju un tagad tās varēsim dāvāt savas jaunās koncertprogrammas klausītājiem. Mēs jau iepriekš bijām kaluši plānus par šo programmu, jo pēc aktīvās vasaras darbiem nevēlējāmies sēdēt, rokas klēpī salikuši. Vienīgi sākumā nebijām domājuši, ka uzņemsim tādus apgriezienus, bet apetīte rodas strādājot. Programmā iekļāvām arī kontrabasu, sitamos instrumentus, trīs bekvokālistes un tagad jau esam deviņu cilvēku sastāvā, – stāsta Jānis.

Koncerta nosaukums vedina uz to, ka mūziķi uzstāsies tuvāk publikai – gandrīz rokasspiediena attālumā, nevis atstatus, pakāpušies uz skatuves.

– Mēs vēlamies rast emocionālu tuvību ar klausītājiem, raisīt intīmu gaisotni un patīkamas izjūtas, kas palīdzēs kaut nedaudz aizmirst ikdienas rūpes. Arī mūzikas instrumentu izvēle nav nejauša.

 

Kultūras namu akustika bieži vien neļauj izbaudīt instrumentus un balsi, pārvēršot visu troksnī. Tāpēc nolēmām, lai sitieni būtu maigāki, bundzinieks spēlēs ar slotiņām, basģitāras vietā būs kontrabass un divas akustiskās ģitāras. Šāds salikums ļaus labskanīgāk izbaudīt koncertu, – teic Atis.

 

Jānis piebilst, ka intimitātes noskaņas radīšanai šajā tumšajā laikā izmantos sveču liesmiņu dāvāto gaismu. Dobeles sveču ražotne "Baltic Candles Ltd" šim nolūkam saražojuši speci-
ālas sveces – pusmetra augstumā un desmit centimetru diametrā. Skatuves īpašais noformējums ļaus skatītājiem, ierodoties savā labi pazīstamajā kultūras namā, justies citādi, nekā ierasts.

Koncertā skanēs gan mīlestības balādes, gan karstasinīga temperamenta piesātinātas dziesmas. Ata aranžējumā varēs dzirdēt tādas tautā iemīļotas melodijas kā "Lūgums", "Zibsnī zvaigznes", "Manai tautai", "Ripo ratiņ", kā arī zināmus pasaules hitus.

Vaicāju Atim, vai skanēs arī jaunas, īpaši šim koncertam radītas dziesmas?

– Būs dažas jaunas dziesmas, bet klausītāji koncertos tomēr lielākoties vēlas dzirdēt jau pazīstamas un tuvas melodijas. Pirmo reizi izdzirdot, jauna dziesma reti kad uzreiz iekrīt sirdī, tad tai jābūt ģeniālai vai vismaz skanējušai radio.

– Repertuāra lauvas tiesu veido īstenam latvietim zināmas dziesmas, kurām Atis veidojis veiksmīgus aranžējumus. Tā ir liela atbildība, jo nereti kāds mūziķis paņem kārtīgu dziesmu, bet ar savu aranžējumu sabojā, tā ka klausītājs īsti nesaprot, kas tā par mūziku. Mūsu izpildījumā tā nebūs, – piebilst Jānis.

Atis sevi dēvē par plaša profila izpildītāju. Ja vajag, var dziedāt roku, popu un arī šlāgerus. Ieminos, ka daži dziedātāji pat apvainojas, ja viņus nosauc par šlāgerdziedātājiem. Atis gan uzskata, ja labā līmenī izpildīts, tad viss ir labs.

Tā kā Jānis ir piedalījies televīzijas šovā "Dejo ar zvaigzni", pajautāju – vai tomēr dejot nav grūtāk nekā dziedāt?

– Iemācīties dejot bija mans sens sapnis. Pateicoties šovam, izdevās kaut cik apgūt arī vairākas dejas. Nevaru pateikt, kas ir vieglāk, jo gan dejošanai, gan dziedāšanai nepieciešams treniņš. Es ar savu deju partneri Zani treniņu zālē pavadīju astoņas stundas dienā un tikpat daudz mēģinājuma stundas pavadīju ar Oranžo kori. Vienīgi dziedot var vairāk izpaust savu individualitāti, bet, dejojot standartdejas – kā papēdis nav nolikts pie zemes, tā kļūda.

Savukārt Atis tagad katru svētdienas vakaru redzams LNT šova "Latvijas ģimeņu dziedāšanas svētki" žūrijas sastāvā. Vaicāju, kā tad ir – vērtēt citus?

 

– Tā ir laba pieredze – pavērot priekšnesumus no malas un novērtēt sniegumu. Uzskatu, ka šogad pieteikušās visspēcīgākās dziedošās ģimenes. Varbūt tādas, kas iepriekšējos gados neuzdrošinājās vēl piedalīties. Sākumā domāju, ka būs jāmeklē vārdi, ko teikt, bet pēc priekšnesumu noskatīšanās visi vārdi atnāk paši no sevis.

 

Un vēl – kāpēc brāļi Auzāni savā radošajā tandēmā neuzaicina pievienoties arī trešo brāli Āri?

Atis paskaidro, ka vidējam brālim Cēsīs ir savs uzņēmums, viņš spēlē ģitāru un dzied, bet izvairās no publiskiem pasākumiem.

Bet arī divi brāļi Auzāni, kas dzied, ir daudz, jo, kā saka Atis – ja dziedam divās balsīs, rodas dubultspēks.

 

Koncerti • 29. oktobris, plkst. 19, Viesītes kultūras pils • 30. oktobris, plkst. 14, Madonas kultūras nams • 3. novembris, plkst. 19, Ludzas kultūras nams • 5. novembris, plkst. 17, Kārsavas tautas nams • 10. novembris, plkst. 19, Ogres kultūras nams • 18. novembris, Viļaka • 20. novembris, plkst. 15, Ventspils kultūras centrs • 23. novembris, plkst. 19, Saldus kultūras centrs • 25. novembris, plkst. 19, Balvu kultūras nams • 26. novembris, plkst. 19, Mārupes kultūras nams • 27. novembris, plkst. 13, Alūksnes tautas nams • 1. decembris, plkst. 19, Jēkabpils tautas nams • 2. decembris, plkst. 19, Valmieras kultūras centrs • 3. decembris, plkst. 19, Cēsu CATA • 4. decembris, plkst. 15, Dobeles kultūras centrs • 10. decembris, plkst. 19, Vecgulbenes muiža • 11. decembris, plkst. 15, Bauskas tautas nams Koncerti vēl plānoti: Balvos, Mālpilī, Aizkrauklē, Lielvārdē, Limbažos, Ērgļos, Talsos, Preiļos, Jelgavā, Salacgrīvā, Salaspilī, Tukumā, Kandavā, Liepājā, Smiltenē, Siguldā, Ādažos, Krāslavā un citās Latvijas pilsētās.