Apriņķi būs, tikai vēl aizvien nav skaidrs, kādi un kad. Aizkulisēs runā, ka lielākās politiskās partijas nemaz neesot ieinteresētas otrā līmeņa pašvaldībās, jo tas nozīmētu atteikšanos no daļas varas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš atzīst, ka darbs pie apriņķu izveides ir apstājies un bumba ir politiķu pusē – ministrija, ierēdņi gaida politisku lēmumu. Bet attiecībā uz plānošanas reģioniem, viņaprāt, pats svarīgākais būtu nepazaudēt šo struktūru ieguldījumu Eiropas fondu naudu apguvē, kur mazajām un vidējām pašvaldībām vienām ir par maz spēka. Cits jautājums: vai šajos budžeta konsolidācijas apstākļos ir jāveido otra līmeņa pašvaldības, kas tomēr prasīs zināmu naudu un resursus, iekams būs atdeve, un vai valsts ir gatava kādas savas funkcijas deleģēt apriņķiem "uz leju" un varbūt pirmā līmeņa pašvaldības – kādas savas funkcijas "uz augšu".

2008. gadā pieņemtais Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums un Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums noteica, ka valdībai līdz 2009. gada 1. jūnijam jāiesniedz Saeimai likumprojekti par apriņķu jeb otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu un darbību.

Bumba ir politiķu pusē – ierēdņi gaida politisku lēmumu

Četras dienas pirms šā datuma valdības sēdē tika noraidīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotais likumprojekts par apriņķu izveidošanu uz plānošanas reģionu bāzes. Tā vietā valdība apņēmās stiprināt valsts pārvaldi reģionos uz jau esošo piecu plānošanas reģionu pamata. Taču, kā apstiprina Valsts kanceleja, līdz pagājušā gada beigām neviena ministrija tā arī neizteica vēlmi kādu no savām funkcijām atdot plānošanas reģioniem, tātad nekāda valsts pārvaldes stiprināšana uz reģionu bāzes nav notikusi.

Turklāt tā vietā, lai stiprinātu plānošanas reģionus, jaunās Valda Dombrovska valdības deklarācijā negaidīti parādījās punkts par to likvidāciju vispār. Pret šādu pavērsienu asi iebilda Latvijas Pašvaldību savienība – pirms nav izstrādāts skaidrs un ekonomiski pamatots plāns līdzsvarotai valsts attīstībai, plānošanas reģionus aiztikt nedrīkst. Pērn 23. novembrī valdība izveidoja darba grupu plānošanas reģionu likvidācijai vides ministra Raimonda Vējoņa vadībā, tomēr tā nesniedza atbildi uz jautājumu – ko darīt? Vien pēc darba grupas ieteikumiem valdība nolēma, ka līdz 2011. gada 1. maijam VARAM jāizstrādā un jāiesniedz valdībā priekšlikumi par plānošanas reģionu funkciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu.

Paši plānošanas reģioni pauduši vienotu pozīciju, ka tieši apriņķu izveidošana būtu finansiāli izdevīgākais reformas variants, jo izveidotos institūcijas, kas bez liekiem valsts un pašvaldību budžeta izdevumiem pārņemtu esošo plānošanas reģionu funkcijas. Pārņemot saistības, neiestātos finansiālas sekas – nebūtu jāatmaksā ieguldītie ES līdzekļi, ko piesaistījuši plānošanas reģioni un par ko nes atbildību. Apriņķiem būtu savs neatkarīgs budžets -– speciāla dotācija no valsts budžeta vai procenti no nodokļiem –, kas garantētu tā patstāvību.

Reģionu attīstībai

Latvijas Pašvaldību savienība iestājas par apriņķu veidošanu, to apliecinot arī savās rezolūcijās. Savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis teic, ka tieši vēlētas apriņķu pašvaldības nepieciešamas, lai līdzsvarotu attīstību valsts teritorijā un nostiprinātu valsts un pašvaldību iekārtu. Līdzšinējā kārtībā valstī izveidojusies nozaru vadības sistēma, kavējot mērķtiecīgas reģionālās politikas ieviešanu, līdz ar ko atšķirības starp Rīgu un reģioniem tikai pieaug.

Valsts pārvalde, daļu funkciju nododot apriņķiem, vairāk varēs pievērsties stratēģiskiem jautājumiem, nodrošinot labāku Latvijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā. Tautsaimniecībā atklāsies vairākas apriņķu īpatnējas priekšrocības konkurencē ar citiem Eiropas reģioniem un investīciju piesaistē. Apriņķu attīstība veicināšot arī Latvijas kopējo ekonomisko attīstību, līdz ar ko uzlabošoties dzīves līmenis. Kā plusu M. Pūķis min arī to, ka apriņķi izauklētu jaunus un talantīgus politiķus.

Strīdi par skaitu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa (ZZS) nezina nevienu pašvaldību vai tās vadītāju, kas atklāti iestātos pret apriņķu veidošanu, kāds tikai paburkšķējis pa stūriem. Strīdi vairāk esot par apriņķu skaitu, nevienai partijai neesot strikta viedokļa šajā jautājumā. Pats V. Staņa sliecas piecu apriņķu virzienā, bet šāds viedoklis esot mazākumā. Piemēram, visas deviņas republikas nozīmes pilsētas redz sevi kā apriņķu centru. Bet Ventspils mērs Aivars Lembergs izvirza priekšlikumu par 26 apriņķiem kādreizējo rajonu robežās, kas, Staņasprāt, radītu lielas jukas ar nesen izveidotajiem novadiem. Saeimas komisijas vadītājs pieļauj, ka beigās varētu palikt pie deviņiem apriņķiem.

Partiju apvienības "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis personīgi neredzot iespējas, ka otrā līmeņa pašvaldībām, kurām viņš gribētu citu nosaukumu, nevis "apriņķi", varētu piešķirt daudz vairāk funkciju un finanšu, nekā tas šobrīd ir plānošanas reģioniem. Tāpēc viņš ir par otrā līmeņa pašvaldībām pašreizējo plānošanas reģionu vietā ar ieceltu vadību. Lielākās opozīcijas partiju apvienības – "Saskaņas centra" – Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka nepieciešami kādi 11 – 12 apriņķi, kuru centros ir pilsētas ar rūpniecību: "Un šos apriņķus vajadzētu ieviest pēc iespējas ātrāk, lai izglābtu daudzas glupības, kas sastrādātas, veidojot novadus."

***

Viedokļi

Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters: "Esmu par apriņķiem pašreizējo plānošanas reģionu robežās – sīkāk saskaldīt noteikti nevajadzētu. Madonas novads jau arī bez apriņķiem tiek galā ar visām pašvaldības funkcijām, bet skaidrs, ka mazākiem novadiem ir problēmas. Bet esmu tikai par tādiem apriņķiem, kuriem ministrijas ir deleģējušas daļu savu funkciju kopā ar finansēm. Ja tas netiek darīts, tad tādus apriņķus – finansiāli nespējīgas parodijas par rajona padomēm – mums nevajag."

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis: "Bagātākās Pierīgas pašvaldības ar visām savām funkcijām tiek galā, bet, jo tālāk no centra, jo grūtāk. Pat netālā Baldones pašvaldība ir spiesta ar mums slēgt sadarbības līgumu par pašvaldības policijas pakalpojumu. Lielākas otrā līmeņa pašvaldības Latvijā būtu vajadzīgas. Tas visiem novadiem palīdzētu dažādos saskarsmes punktos, piemēram, Ķekavas novadam izglītības un kultūras jomā ir sadarbības līgumi ar Salaspils, Olaines un Siguldas novadiem. Lielākam ir vieglāk tikt pie Eiropas fondiem. Un būtu ļoti labi, ja apriņķa vadītāju ievēlētu tiešās vēlēšanās: viņš atnāktu ar savu komandu, lai mērķtiecīgi strādātu, nelavierējot starp partiju un sarakstu interesēm. To saku no savas pieredzes: Ķekavā novada domē ir 17 deputāti no deviņiem sarakstiem."

Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna: "Esmu konservatīvs Latvijas pilsonis: vajadzētu kā pirmskara laikā kādus 14 apriņķus. Labi, nu vismaz deviņus, lai lielās pilsētas neplēšas savā starpā. Kā pašvaldības vadītājs patiesībā pielāgošos jebkurai kārtībai. Galvenais, lai apriņķis pildītu uzliktās funkcijas. Būtu labi, ja apriņķa vadību ievēlētu tiešās vēlēšanās."