Baznīca aizstāv vērtības un tikumu. Saruna ar priesteri Ilmāru Tolstovu 17
Valmierā kalpojošais Romas katoļu baznīcas priesteris Ilmārs Tolstovs ir aktīvs sociālajos tīklos, paužot savu viedokli ne vien par kristīgo tematiku, bet arī sabiedriski politiskiem jautājumiem. Kad aicināju viņu uz sarunu redakcijā, priesteris Ilmārs teica, ka tai ir jāsaņem arhibīskapa atļauja: “Viss, kas ir manā blogā un tviterkontā, ir mans personiskais viedoklis. Baznīcā ir hierarhija, un, neprasot atļauju, es varu izteikties draudzes avīzē, bet, lai paustu viedokli lielajai avīzei, ir vajadzīgs bīskapa akcepts.” I. Tolstovu izvaicāja Māris Antonevičs un Dace Kokareviča. Uz jautājumu, kuras personas ir tiesīgas izteikties baznīcas vārdā, priesteris atbildēja:
– Baznīcas vārdā var izteikties pāvests un bīskaps vienotībā ar citiem bīskapiem. Jo arī bīskaps, kad runā viens pats, cilvēciskā faktora dēļ var kļūdīties. Man ļoti patika čehu katoļu priestera teologa Tomāša Havīka teiktais intervijā “Rīgas Laikā”: jāņem vērā, ka baznīcā vienmēr klātesošs ir gan dievišķais, gan cilvēciskais elements. Cilvēciskajā vienmēr ir klātesošas arī nepilnības.
M. Antonevičs: – Tuvojas Aglonas svētki. Pērn plašu uzmanību piesaistīja bīskapa Jāņa Buļa lūgšana Krusta ceļa laikā – tajā bija ļoti daudz runāts par politiku, Ukrainu un Krieviju. Tie bija tieši un spēcīgi izteikumi. Vai šos jautājumus Aglonā vajadzētu pieminēt arī šogad?
– Es rakstu doktora disertāciju, aplūkojot baznīcas un pasaules attiecības. Vienmēr ir dilemma – no vienas puses, baznīca pārstāv dievišķo sfēru, un izskan tādi pārmetumi, ka baznīca pārāk iejaucas cilvēciskajā dzīvē un ka tai nevajadzētu runāt par politiku, par kariem, par kādām cilvēciskām lietām. Bet, no otras puses, baznīca atrodas reālā pasaulē un uz dievkalpojumu nāk cilvēki ar savām problēmām.
Nevaram izslēgt šo cilvēcisko aspektu. Bīskaps Bulis runāja par šīm reālijām nevis politisku iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka viņam arī kā cilvēkam, kā Latvijas pilsonim tās sāp. Viņš šo sāpi izteica. Daudzi to apšauba un pārmet, jautājot, vai viņam bija tiesības to teikt? Domāju, ka bija tiesības.
– Pārmet droši vien tie, kam nepatika viņa viedoklis.
– Šogad arī bīskaps Bulis kā bīskapu konferences priekšsēdētājs Aglonā vadīs Krusta ceļu. Te piemetināšu, ka šobrīd Romas katoļu baznīcas vadītājs Latvijā ir Jānis Bulis. Baznīcai ir šis koleģialitātes jeb bīskapa konferenču princips. Ir četras diecēzes – Rīga, Liepāja, Zemgale un Latgale; katrs bīskaps savā diecēzē ir neatkarīgs. Viņi satiekas konferencē un ievēl vienu vadītāju uz noteiktu laiku, un tas savā veidā ir demokrātiski.
