LA apskats: Tiknuse uz ambrazūras, Latvijā labāk nekā Igaunijā 4
Cilvēks. Ilga Tiknuse uz ambrazūras Ušakova vietā
Ja domājat, ka aizvadītā darba nedēļa jums bijusi smaga, tad Latvijā noteikti ir vismaz viens cilvēks, kuram tā bija vēl grūtāka. Rīgas domes Finanšu departamenta direktorei Ilgai Tiknusei pusotru dienu no vietas nācās atbildēt uz vairākiem simtiem opozīcijas deputātu jautājumu par galvaspilsētas nākamā gada budžetu.
Deputātus interesēja gan tehniski un saimnieciski jautājumi, piemēram, atsevišķu budžeta pozīciju pamatojums vai pašvaldības uzņēmumu darbības rezultāti, gan politiski jautājumi, piemēram, subsīdijas pašvaldības uzņēmumiem un nodibinājumiem, uz ko ierēdne atbildēt nespēja. Tas arī saprotams, jo lēmumus par subsīdijām veido domē valdošās “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcijas politiķi, nevis departamentu ierēdņi. Tieši tādēļ agrāk, piemēram, mēra Jāņa Birka laikā, Rīgas domē par budžetu ziņoja divas personas – Finanšu departamenta direktors un domes priekšsēdētājs. Pirmais atbildēja uz deputātu uzdotajiem saimnieciskas dabas jautājumiem, otrais – par politiskajiem lēmumiem. Ušakova laikā šī kārtība mainīta – par budžetu ziņo tikai Finanšu departamenta vadītāja, kura saņem arī to kritikas devu, kas pēc būtības pienāktos domes valdošajiem politiķiem. Daži no opozīcijas pārstāvjiem pat sajutās vainīgi par ierēdnes pratināšanu un atvainojās viņai, bet jautājumus uzdot nepārstāja. Vienīgais atbalsts Tiknusei no Ušakova bija atļauja atbildēt sēdus (pēc tam, kad viņa gandrīz dienu bija nostāvējusi tribīnē) un ziedi pirmās dienas jautājumu sesijas noslēgumā.
Ekonomiste Tiknuse Rīgas domes Finanšu departamentā strādā kopš 2003. gada. Pirms tam viņa ieņēmusi vadošus amatus Krājbankā un bankā “Baltija”.
Mācība. Netīros darījumus ar nanoūdeni nenomazgāsi
Rīgas “hozjaistveņņikiem” (šo jēdzienu lietojis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks slavenajās “Rīdzenes” sarunās; tas it kā apzīmē gādīgos politiķus, kas pilsētniekiem sarūpē saremontētas ielas, nosiltinātas skolas u. c. saimnieciskas lietas) nākas nedaudz uztraukumos pasvīst – pagājšnedēļ medijus sasniedza divas ziņas, kas apliecina iespējami netīros darījumus galvaspilsētā.
Viena ziņa – Valsts policijas pagājšnedēļ tā dēvētajā SIA “Rīgas satiksme” nanotehnoloģiju krimināllietā lūdza prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret četrām personām, likumsargi uzskata, ka personas pašvaldības uzņēmumam radījušas zaudējumus par vairāk nekā 700 000 eiro. Pati “Rīgas satiksme” rausta plecus (protams, ko gan citu var gaidīt) – mēs arī meklējām, bet dienesta izmeklēšanā par ķīmisko mazgāšanas līdzekļu iepirkumu nekādi pārkāpumi netika konstatēti, mums nav skaidrs, kā policija aprēķināja nodarītos zaudējumus, mēs vēl domāsim, vai lūgt sevi atzīt par cietušo…
Otra pagājušās nedēļas ziņa – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot sākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par dokumentu viltošanu saistībā ar seguma atjaunošanu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā. LTV vēstīja, ka aizdomās tiek turēts Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas bijušais vadītājs Uģis Broža, tagadējais vadītāja vietnieks Jānis Spriņģis un būvuzraugs Andrejs Kiseļevs-Podgornijs. Žurnāliste Agnese Margēviča tviterī gan rezignēti secināja, ka tie ir “Pēteris Skrūvīte un Jānis Pārmijnieks”, tādējādi norādot, ka sodu nedabūs īstie lietu kārtotāji.
Un tomēr, varbūt priecāsimies par mazumiņu, ka mācību dabū kaut “skrūvītes” cerībā, ka kādreiz iekritīs arī viņu saimnieki. Tāpat jācer, ka izmeklētāji būs pastrādājuši tik cītīgi, lai iepriekšminētās kriminālvajāšanas noslēgtos ar reālu sodu.
Prieks. Latvijā ir labāk?
“Igaunijā viss ir labāk” – šis latviešu pieņēmums ir šķietami nesagraujams, lai gan ik pa laikam atskan kāda balss, kas mēģina norādīt, ka tā jau gluži nav. Piemēram, nupat intervijā laikrakstam “NRA” akciju sabiedrības “Latvijas finieris” padomes priekšsēdētājs un Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kuram ir biznesa pieredze abās valstīs, izteicies: “Nez kāpēc visi ļoti vēlas dzirdēt, ka kaimiņos ir labāk. Es domāju, ka pie mums arī ir ļoti labi. Latvijā nodokļu sistēma nebija ne dārgāka, ne lētāka kā Igaunijā – apmēram tāda pati, tikai katrai sava priekšrocība.”
Savu ieguldījumu latviešu pašapziņas celšanai nolēmuši sniegt paši igauņi. Nākamā gada 24. februārī – Igaunijas Republikas dibināšanas gadadienā – simtiem igauņu organizētā autokolonnā demonstratīvi došoties uz Latviju, lai protestētu pret savas valsts politiku. Sociālajā tīklā “Facebook” lielu atsaucību guvis uzsaukums “Kõik koos Lätti!” – “Kopā uz Latviju!”. Idejas autors Tāvi Lepiks radiointervijā atzinis, ka nav gaidījis tik lielu atsaucību un sākotnēji domājis, ka būs vien ap simts braucēju, taču pašlaik pieteikušies jau vairāki tūkstoši, un, iespējams, būšot vēl vairāk. Protesta mērķis esot parādīt Igaunijas likumdevējiem iedzīvotāju neapmierinātību ar akcīzes nodokļa celšanu alkoholam un degvielai.
Darījums. Augu nakti pogo harvesters
Ja jūs tā, tad nevajag arī – teikuši meža īpašnieki zaļajiem un atsaukuši savus priekšlikumus divu likumu grozīšanai, kas atļautu cirst par dažiem centimetriem tievākus kokus un priedes piejūrā. Un lūguši arī visas diskusijas šajā sakarā šobrīd pārtraukt. Paredzamais balsojums valdībā (6:8), pretestība no Nacionālās apvienības apsaimniekotās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, ZZS zaļā spārna pretstāvēšana zemnieku spārnam padara ierosinātās izmaiņas pirmsvēlēšanu gadā neiespējamas. Vairākums ministru nav gatavi parakstīties par šādām izmaiņām, kas ārpus lielo meža īpašnieku un kocinieku vides nav pārāk populāras. Zaļo organizāciju kampaņa “100 kailcirtes Latvijas simtgadei” būtu nepatīkama darvas karote simtgades pasākumu medū. Pēc vēlēšanām, kad vēlētāju balsis būs saskaitītas, taču naudu budžetā vajadzēs, cīņa par zāģmateriālu kubikmetriem droši vien turpināsies un, visticamāk, – zaļās kustības laukuma pusē. Bet pagaidām ar mežu saaugušie skumji dziedās: augu nakti pogo harvesters, augu nakti baltas gaismas spīd…
Noslēpums. Izaugsme bez Maligina sievas
Pirms nedēļas nogalē sabiedrību pāršalca negaidīta sēru vēsts – savās mājās Jūrmalā bez dzīvības pazīmēm tika atrasts 52 gadus vecais miljonārs, farmācijas kompānijas “Olainfarm” līdzīpašnieks un vadītājs Valērijs Maligins. Laikraksta “Dienas Bizness” šogad veidotajā Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā Maligins tika ierindots 7. vietā ar 70 miljonu eiro turību.
Jau pagājušajā trešdienā kompānijas akcionāri pieņēma lēmumu no “Olainfarm” piederošā zaļās farmācijas uzņēmuma “Silvanols” valdes priekšsēdētājas amata atbrīvot V. Maligina sievu Elīnu Maliginu. Viņas vietā pie uzņēmuma stūres sēdusies līdzšinējā valdes locekle, ilggadējā finanšu direktore Liene Puriņa. Tāpat Maligina atbrīvota no cita “Olainfarm” farmaceitisko preparātu ražošanas meitasuzņēmuma “Longgo” valdes priekšsēdētājas amata. “Olainfarm” informējis, ka tas ir uzņēmuma akcionāru lēmums, kas pieņemts, lai “veicinātu “Silvanola” un “Longgo” izaugsmi un konkurētspēju”. Pēc šāda kompānijas paziņojuma var šķist, ka Elīna Maligina pie abu uzņēmumu stūres atradusies tikai tāpēc, ka bijusi Valērija Maligina sieva un realitātē nav bijusi gana spējīga vadīt abus farmaceitiskos uzņēmumus (Elīna Maligina pirms kāzām bija zināma kā aktrise, māksliniece Elīna Dzelme). It kā arī pastāv iespēja, ka tieši E. Maligina pārmantos “Olainfarm” un saņemt algu par abu meitasuzņēmumu vadīšanu vairs nebūtu nepieciešams, jo viņas dzīvi nodrošinātu “Olainfarm” dividendes. Pārsteidz gan tik straujš lēmums, vadību mainot vēl pirms V. Maligina bērēm (atvadas no nelaiķa notika piektdien). Bet drīzāk tas izskatās pēc signāla biržai, ka uzņēmums aiziet profesionālas vadības ceļu. Uz to norāda arī “Olainfarm” valdes locekļa Salvja Lapiņa (viņš nupat atsauca savu atlūgumu) iecelšana par prokūristu arī “Silvanolā”. “Silvanols” pērn apgrozīja 4,8 miljonus eiro un nopelnīja 255 tūkstošus eiro. Savukārt “Longgo” dibināts tikai šovasar.
Bet vērtīgākais uzņēmums neapšaubāmi ir Baltijas lielākais farmācijas uzņēmums “Olainfarm”, no kura 69,5% piederēja V. Maliginam. Jautājums – kas notiks ar šīm akcijām? Un vai Valērijs Maligins, kura mantinieki ir trīs meitas un atraitne Elīna Maligina, ir atstājis testamentu? Juristi lēš, ka “bezsaimnieka” periods “Olainfarm” turpināsies vismaz pusgadu – ja mantinieki iztiks bez tiesāšanās. Tomēr process var vilkties gadiem ilgi, ja mantojums tiks apstrīdēts.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ģirts Zvirbulis, Raivis Šveicars, Linda Rasa, Anita Jaunbelzere
