“Kāpēc tik lielai, stiprai varai, kāda ir Padomju Savienībā, vajadzētu baidīties no Liužas mazzemnieka Seiļa stāstiem un novelēm? Sābri, to ar vienkārša cilvēka prātu nevar saprast. To es gan varu saprast ar to prātu, ar kādu es strādāju savā psiholoģijas un socioloģijas profesijā,” tā 1975. gada septembrī no Kalifornijas Jānis Klīdzejs, pēc kura grāmatas motīviem uzņemta Jāņa Streiča filma “Cilvēka bērns”, raksta vēstulē uz Latviju savam novadniekam Steponam Seiļam (attēlā).

Lasītākie

Kokteilis

10 lietas, ko darīja 80. gadu bērni un kas šokētu mūsdienu bērnus 55

Spriedze pie robežas pieaug: krievi demonstrē Igaunijai, ka tā varētu kļūt par viņu nākamo upuri

Kokteilis

Ko stingri aizliegts darīt kapsētā, lai tevi “nepaņemtu līdzi” – noteikumi, kas noteikti jāievēro 130

Lasīt citas ziņas

Šis vēstules fragments ir arī ievadvārdi šodien klajā nākušajam kādreizējās Saeimas deputātes Annas Seiles sastādītam izdevumam “Stepons Seiļs. Dienasgrāmatas 1924-1979”. Grāmata ir viņas vīratēva Stepona Seiļa dienasgrāmatu izraksti. To izdevis Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, atbildīgās par izdevumu dr. filol. Maija Burima un dr. filol. profesore Janīna Kursīte.

Grāmata atvērta Daugavpils Universitātes 95. gadu jubilejas ietvaros. Stepons Seiļs (1909 – 1979) vēsturnieku, pedagogu un literātu vidū pazīstams un zināms kā pašaizliedzīgs Latgales patriots, literāts, publicists, sabiedrisks darbinieks, kurš savās dzimtajās mājās Makašānu pagasta “Kļovos” (“Kļavās”) izveidoja vērtīgu un plašu latgaliešu grāmatu un periodisko izdevumu personīgo bibliotēku, kurā apkopotas Latgales gara dzīves liecības un latgaliešu kultūras mantojums.