Vācvalodīgā debašu konkursā “Jaunatne debatē” jaunieši apgūst demokrātiju 0
“Šis ir lielisks pasākums, kurā esmu ne tikai uzlabojusi vācu valodas zināšanas, bet arī satikusi cilvēkus, kuri gatavi diskutēt par dažādām tēmām un ar kuriem visas sarunas ir vērtīgas,” tā par dalību starptautiskā debašu konkursā “Jaunatne debatē” teic Māra Starka, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas 12. klases skolniece.
Konkursa fināls šogad notika Varšavā un, lai tajā nokļūtu, vispirms jāuzvar vai jāiegūst godalgota vieta savas valsts konkursa finālā. Starptautiskajā finālā piedalās pa diviem jauniešiem no astoņām Eiropas valstīm. Līdz ar Latviju – arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Krievijas, Čehijas, Ungārijas un Ukrainas pārstāvji. Konkurss “Jaunatne debatē” īpašs ar to, ka debates notiek tikai vācu valodā. To organizē Gētes institūts, kā arī vairāki vācu fondi. Starptautisko finālu apmeklēja arī Vācijas Bundestāga viceprezidente Klaudija Rotha. Konkursa finālā šogad iekļuva abas Ungārijas pārstāves, Čehijas pārstāvis un Anastasija Mintiša no Igaunijas, kurai izdevās kļūt par debašu konkursa šā gada uzvarētāju.
Demokrātija kā arguments
Arī šoreiz jaunieši debatēja par tēmām, kas aktuālas daudzās Eiropas valstīs: par to, vai studijām jābūt bezmaksas, vai slimību apkarošanā var izmantot vēl nepārbaudītus medikamentus, vai jānojauc nevienozīmīgi vērtēti pieminekļi. Finālam bija izvēlēta tēma: “Vai jāaizliedz ekstrēmās partijas?”. Debašu konkursa sistēma paredz, ka jaunieši izlozē, kurā pusē nostāsies, līdz ar to, neraugoties uz personīgo pārliecību, jāmāk atrast argumentus un tos aizstāvēt. Finālā abu pušu debatētāji visbiežāk piesauca demokrātiju. Vieni apgalvoja, ka demokrātija pieļauj dažādus uzskatus, citi apgalvoja, ka ekstrēmisti tieši kaitē demokrātijai. Aizliegšanas pretinieki arī norādīja: ja ekstrēmās partijas darbosies pagrīdē, tās būs grūtāk kontrolēt, turklāt jauniešiem aizliegtais auglis var šķist sevišķi salds.
Uzvarētājai Anastasijai debatēs nācās iestāties par ekstrēmo partiju aizliegšanu. Viens no viņas argumentiem: ekstrēmās partijas jāaizliedz, lai tās nevarētu tikt ievēlētas parlamentā un pretendēt uz valsts finansējumu. Anastasijai visgrūtākā likusies tēma par pieminekļiem: “Vāciski bija ļoti grūti izteikt argumentus. Argumentēt palīdzēja situācija, kas bija Igaunijā pirms vairākiem gadiem saistībā ar kara pieminekļa pārvietošanu. Debatēs iestājos par pieminekļu neaiztikšanu, un tas sakrīt ar manu pašas pārliecību, kaut saprotu abu pušu argumentus.”
Latvijas pārstāvei Mārai visnezināmākā šķitusi tēma par medikamentiem, taču ar bioloģijas skolotājas palīdzību gana labi izdevies iedziļināties šajā problēmā. “Savukārt ļoti tuva sirdij man šķita tēma par pieminekļiem, jo par šo tematu biju rakstījusi arī zinātniski pētniecisko darbu,” stāsta Māra. “Uzskatu, ka jāsaglabā dažādu vēstures periodu pieminekļi. Cilvēkiem jābūt pietiekami tolerantiem, lai tos pieņemtu un uztvertu vairāk kā kultūrvēsturiskus objektus. To pašu Uzvaras pieminekli Pārdaugavā taču nebūtu iespējams vienkārši ņemt un likvidēt, kaut arī jādomā, kādas norises pie tā būtu mūsdienās pieļaujamas.”
“Man no visām tēmām, par kurām Varšavā bija debates, visaktuālākā šķita par bezmaksas studijām,” turpina otra Latvijas pārstāve konkursā – Rīgas Herdera vidusskolas absolvente Evelīna Rutkovska. “Latvijā, manuprāt, valsts nebūtu spējīga finansēt visas augstskolas tādā līmenī, lai par brīvu visiem būtu kvalitatīvas studijas.”
Gan Māra, gan Evelīna diemžēl neiekļuva pat starptautiskā konkursa pusfinālā. Māra to skaidro ar to, ka bija maz laika sagatavoties. Savukārt Evelīna nule uzsākusi studijas un vairāk domājusi par savu jauno studentes dzīvi. Abas meitenes atzīst: konkursā piedalījās ļoti daudz jauniešu, kuri ir ne tikai labi debatētāji un vācu valodas pratēji, bet arī ļoti motivēti – uzvaru alkstoši. “Jau pirmajā dienā jutu, ka šajās sacensībās tālu netikšu, kaut biju labi sagatavota debatēm gan skolā, gan treniņos,” atzīst Evelīna. Māra domā, ka neizdevās iegūt augstu vietu arī tāpēc, ka debatēs pārlieku uztraukusies. Viens no lielākajiem ieguvumiem, piedaloties konkursā, bijusi iepazīšanās ar citu valstu jauniešiem, ar kuriem kopā pavadīts ļoti vērtīgs un interesants laiks.
Arī studēs vāciski
Starptautiskā konkursa uzvarētāja Anastasija vācu valodu apguvusi Tallinas Vācu ģimnāzijā, kur jau no 7. klases ir iespēja gandrīz visus mācību priekšmetus apgūt tikai vāciski, skoloties pie skolotājiem, kas atbraukuši no Vācijas. Skolā notiek arī debašu konkurss vācu valodā. Interesanti, ka Anastasija sākumā nav izvēlēta pat skolas līmeņa debatēm. Viņai nācās aizstāt kādu saslimušu zēnu. Taču meitene uzvarēja skolā un citās atlases kārtās. Vēlāk Igaunijas finālā bija tikai otrā, kas tomēr deva tiesības doties uz starptautisko konkursu.
Latvijā nav skolu, kur mācības notiktu vāciski, taču ir skolas, kur šo valodu apgūst padziļināti. Māra to mācījusies jau no 1. klases, bet Evelīna ļoti labu valodas prasmes līmeni sasniegusi tikai trijos gados, jo vācu valodu sāka apgūt tikai 10. klasē, uzsākot mācības Rīgas Herdera vidusskolā. Jāpiebilst, ka šīs skolas pārstāvis starptautiskajā konkursā piedalās jau trešo gadu pēc kārtas un skolas skolotājs, debatētāju audzinātājs Kirils Sokolovs bija arī starptautiskā konkursa žūrijā.
Kā meitenes nākotnē izmantos savas debatēšanas un vācu valodas prasmes? Konkursa uzvarētāja Anastasija vēlas studēt Vācijā un nākotnē vēlētos strādāt starptautisko attiecību vai cilvēktiesību jomā. “Man ir tik daudz interešu, ka vēl pat īsti nezinu, ko tālāk mācīties,” toties teic Māra. “Tāpēc arī vēl neesmu izlēmusi. Studēt gribētu Vācijā.” Evelīna jau uzsākusi reklāmas un mārketinga nozares studijas Vācijas pilsētā Štutgartē. “Vēl nezinu, ko darīšu pēc tam. Šobrīd man ir ļoti grūti bez Latvijas. Ļoti mīlu Rīgu,” viņa piebilst.
Nākamā gada starptautiskais konkurss notiks Rīgā.
