Ideālais skolu tīkls – negatavs un slepens 18
Kaut arī saskaņā ar Saeimas lēmumu valdībai jau līdz šā gada beigām bija jāizstrādā “ideālais” izglītības iestāžu tīkls un jāinformē Saeima un sabiedrība par paveikto, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šo uzdevumu nav izpildījusi. Tajā pašā laikā valdība vēstulē Saeimai apgalvo, ka kaut kādi priekšlikumi par ideālo skolu tīklu gan esot tapuši, taču tie neesot atklājami plašākai sabiedrībai.
Kā zināms, šādu uzdevumu parlaments valdībai uzdeva pērnā gada decembrī pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas ierosinājuma. Tobrīd šo komisiju vadīja tagadējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), taču, kļūdams par premjeru, viņš pats pieļāva, ka valdības rīcības plānā attiecībā uz skolu tīkla sakārtošanu jau ierakstīti citi termiņi.
Kučinska valdības rīcības plānā teikts: “Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tostarp mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai.” Nu šī apjomīgā uzdevuma izpildes galatermiņš ir 2018. gada 30. oktobris.
Kartējums atvēršot acis
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, ko tagad vada bijusī premjere Laimdota Straujuma, decembra vidū gan bija ataicinājusi IZM pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā tiek pildīts Saeimas uzdevums. Tur nācās secināt, ka vienīgais reālais darbs, ko ministrija gada laikā paveikusi, ir 90 000 eiro sagādāšana uzņēmumam “Jāņa sēta”, lai tas savukārt izstrādātu izglītības iestāžu tīkla kartējumu. Tāpēc visa sēde tika veltīta tam, lai izklāstītu, ko “Jāņa sēta” jau paveikusi, veidojot līdzīgu kartējumu Bauskas novadam. Piemēram, kartējums, kurā bijuši redzami gan skolēnu pārvietošanās ceļi, gan visvairāk apdzīvotie un ekonomiski aktīvākie novada punkti, palīdzēja novada vadībai pieņemt lēmumu, ka vidusskolas jāsaglabā tikai Bauskas pilsētā, bet Uzvaras un Īslīces vidusskolas jāpārveido par pamatskolām. Kad “Jāņa sēta” izstrādāšot līdzīgu kartējumu visai Latvijai, būšot redzams arī ideālais skolu tīkls, pauda IZM pārstāvji. Līdz kuram datumam kartējums būs gatavs, vēl nav zināms, jo pagaidām ar “Jāņa sētu” nav noslēgts līgums par darba izpildi.
Paveikts “tik maz”
L. Straujuma gan norādīja, ka Saeimas IZM dotais uzdevums bijis plašāks un aicināja “vismaz uz vienas divām lapām uzrakstīt, kas tad ir darīts”. Vēlāk sarunā ar mani viņa atzina, ka “nav normāli, ka gada laikā paveikts tik maz”, un solīja, ka turpmāk IZM pārstāvjiem nāksies biežāk atskaitīties komisijai par paveikto.
Taču 20. decembrī valdības sēdē tika apstiprināts dokuments, kam vajadzētu radīt iespaidu, ka IZM tomēr darījusi ko vairāk, nekā izskanēja komisijas sēdē. Proti, valdība apstiprināja vēstuli Saeimai, kurā klāstīts, ka IZM strādā starpinstitucionāla darba grupa. Tajā ir pārstāvji no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), biedrības “Reģionālo attīstības centru apvienība”, Labklājības ministrijas, Autotransporta direkcijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Satiksmes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Kopš augusta, kad darba grupa izveidota, tai notikušas trīs sanāksmes, kurās diskutēts par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, kā arī izstrādāti priekšlikumi kritērijiem, kādai jābūt vispārējās vidējās izglītības iestādei Latvijā. Izstrādātie priekšlikumi ietverot kritērijus par skolēnu un klašu komplektu skaitu, attālumu minūtēs līdz izglītības iestādei un kilometros līdz transporta pieturvietai, ievērojot reģionālā sadalījuma principu, kā arī priekšlikumus kritērijiem, kas raksturo izglītības iestādes darba kvalitāti, ieguldījumus izglītības iestādes infrastruktūrā un izglītības iestādes pieejamības nodrošinājumu.
Kad vēlējos noskaidrot, kādi tad ir šie priekšlikumi, ministra Kārļa Šadurska padomnieks Mārtiņš Langrāts atteicās tos atklāt, atrunājoties ar to, ka skolu tīkla kārtošana ir sensitīva tēma, kurā “nevajadzētu radīt nevajadzīgu ažiotāžu sabiedrībā”. Tāpēc pagaidām, kamēr nav panākta galīgā vienošanās par šiem priekšlikumiem, tie neesot izpaužami.
Pašvaldības var lemt līdz martam
LPS pārstāve šajā grupā Ināra Dundure sacīja, ka pēdējā sēdē gan nav piedalījusies, taču pirmajās divās “nekādu konkrētu priekšlikumu nebija”. Vērtēt to, ka ministrija gada laikā nav izpildījusi Saeimas doto uzdevumu, viņa nevēlējās. I. Dundure arī norādīja, ka liela daļa pašvaldību jau pašas domā, kā sakārtot skolu tīklu, negaidot valdības ideālo vīziju. Konkrētus lēmumus gan šobrīd pieņēmis tikai jau pieminētais Bauskas novads, kā arī Alūksnes novads, kurā nākamā gada 1. septembrī durvis vairs nevērs Mālupes pamatskola, bet Jaunlaicenes pamatskola kļūs par sākumskolu, kurā var mācīties tikai līdz 4. klasei. 2018. gadā tiks likvidēta Ilzenes pamatskola. Lai skolu slēgtu vai reorganizētu jau pirms nākamā mācību gada, pašvaldībām lēmumi jāpieņem līdz martam.
Jāpiebilst, ka Saeimai adresētajā vēstulē valdība paziņojusi, ka ministrijai par paveikto valdība būs jāinformē martā, bet Saeimas atbildīgā komisija tikai aprīlī tikšot informēta “par uzdevumu izpildes gaitu un turpmākajām darbībām”. Vēstulē arī apgalvots, ka, izstrādājot ideālo skolu tīklu, “Jāņa sētai” būs jāņem vērā skolu kvalitātes rādītāji. Pētot Bauskas novada skolu tīklu, izglītības kvalitāti vērā neņēma.
