Foto – Valdis Semjonovs

“Vai tomātus drīkst mēslot ar hloru saturošiem minerālmēsliem?”
 A. Rudzīte Mālpils novadā

Lasītākie

Kokteilis

Skaitļi, sapņi, smaržas… 10 pazīmes, ka jūsu sargeņģelis, iespējams, mēģina ar jums sazināties

Uz Zemes paliks tikai viens kontinents: zinātnieki brīdina par bīstamu nākotnes scenāriju. Kas notiks ar pasauli?

Viļņa gatavojas evakuācijai – visu iedzīvotāju izkļūšanai no galvaspilsētas būtu nepieciešamas divas līdz trīs dienas

Lasīt citas ziņas

Segtajās platībās, kur augu mēslošanā izmantoti hloru saturoši minerālmēsli (amonija hlorīds, kālija hlorīds, kālijsāls vai kompleksie mēslošanas līdzekļi ar hloru), bieži vien nākas saskarties ar šā elementa pārpilnības izraisītām problēmām.

– Augiem hlors nav vajadzīgs lielos daudzumos. Tā pārbagātība izraisa toksikozi. Parasti augi cieš no hlora toksikozes, nevis trūkuma, – skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Signija Aizpuriete.

Kokteilis

Ja tev uz plaukstām ir šī retā līnija – tavā dzīvē notiks pieci liktenīgi notikumi

“Tas nav mans īpašums!” – Zelenskis atsakās runāt par Krimas atdošanu

Krimināls

Valsts policija saņēmusi vēl vienu iesniegumu par seksuālā vardarbībā apsūdzēto sporta kluba “Babīte” darbinieku

Visbiežāk hlora toksikoze izpaužas kā kultūraugu lapu apdegumi, audu atmiršana. Hlors piedalās vairākos bioķīmiskos procesos, tas ietekmē augu fotosintēzi, ūdens apgādi. Tā saturs augos mēdz sa­sniegt 2 – 20 mg uz 1 g sausnas. Pēc izskata veselīgās tomātu lapās konstatēts līdz 0,2 % hlora. Ja tā saturs pārsniedz 1 %, var parādīties apakšējo lapu brūnēšana, ja sasniedz 2 % un vairāk, sākas tomātu lapu nekroze.

Substrātu, kurā hlors ir toksiskos daudzumos, nepieciešams skalot ar labas kvalitātes ūdeni, kas nesatur daudz sāļu.