Guntis Ulmanis: “Esmu pielicis punktu. Manuprāt, Kārļa Ulmaņa kapavietu vairs nevar atrast.” 6
Pīšļu meklējumiem esmu pielicis punktu, Kārļa Ulmaņa kapavietu vairs nevar atrast, intervijā “Latvijas Avīzei” saka eksprezidents Guntis Ulmanis.
“Apmēram 15 gadus esmu veltījis Ulmaņa pīšļu meklējumiem. Šai garai vēsturei esmu pielicis punktu. Manuprāt, kapavietu vairs nevar atrast. Var uziet viņa lietotu nazīti, kabatas grāmatiņu, drēbes gabalu, esam apsekojuši visus cilvēkus, kam vien bija jel kāds sakars ar aizvesto Kārli Ulmani, bet pagaidām strupceļš,” viņš atzina.
Guntis Ulmanis arī uzsver – jāgodina cilvēka darbi.
“Pa kapiem nemitīgi nav ko staigāt. Jāgodina cilvēka darbi. Arī arhīvos darījām, cik bija spēkos. Pēc mana lūguma ASV prezidents Klintons jautāja Krievijas prezidentam Jeļcinam, paši ar viņu runājām, un prezidents uzdeva kompetentām personām paskatīties. Bezcerīgi. Var būt dubulta spēle. No vienas puses, nevēlēšanās parādīt melnos darbus, taču paaudze, kura tos darījusi, ir aizgājusi. Tomēr dokumenti neparādās, kaut to, kam tie kaitētu, nav. No otras puses, bija 1942. gads. Jukas, kad pirmām kārtām glāba ādu, bet dokumentu reģistrācija, lietvedība notika haotiski. Nav izslēgts, ka arhīvā tiešām nekā nav. Tāpēc valsts gadadienā vairāk jādomā par Ulmaņa garīgā mantojuma glabāšanu. Var ķīvēties ap personību, bet Ulmaņa zvaigzni no Latvijas karoga nekādi neizņemt. Rosināju Vēstures institūta direktoru Gunti Zemīti, ka derētu zinātniskas konferences sarīkojums kā vēsturisks atskats uz Ulmaņa atstātām vērtībām un veikumu. Vara izvairās. Interesants fenomens – kas nokļūst pie varas, sāk tā kā baidīties.”
Šodien, 4.septembrī, aprit 140.gadi kopš Kārļa Ulmaņa dzimšanas.
Guntis Ulmanis bija Valsts prezidenta amatā no 1993. līdz 1999.gadam.