Godži pret dzērveni. Latviskas alternatīvas ārzemju brīnumaugiem 5
Godži, maka, noni, moringa, čia… Šos superfūdus, izcilos dabas produktus, visbiežāk redz ekoveikalu plauktos, bet pārdod arī citos veikalos un aptiekās. Augi, no kā iegūst šos superproduktus, atrodami nevis Latvijā, bet gan tālās zemēs, tos pazinuši un lietojuši jau acteki, senie maiji vai vismaz Tibetas klosteru iemītnieki. Mūsdienās tos slavē kā īpašu veselīgus, piedēvē gluži vai brīnumainas spējas. Un ja nu tiem mēģinātu sameklēt latvisku alternatīvu?
Superfood – brīnumaugu apzīmējums mārketingā. Medicīnā un farmācijā to neizmanto.
Augu pazinēja un farmācijas doktore Vija Eniņa ir ar mieru palūkoties citām acīm uz vairākiem brīnumproduktiem. Lai eksperiments izdotos pilnīgāks, viņa pagaršo godži ogas, savukārt es ķeros pie noni sulas.
“Vispirms pamanīju, ka vairākumam šo dabas produktu ir ļoti agresīvs mārketings, reklāma. To gan var saprast. Varbūt produkts ir gana vērtīgs, bet, ja tam jākonkurē ar daudziem citiem līdzīgiem, jācenšas uzsvērt kaut ko īpašu. Diemžēl līdz ar to rodas pārspīlējumi, pat aplamības,” uzsver Vija Eniņa.
Pētot, kādas ziņas atrodamas par katru no šiem augiem, viņa ievērojusi vēl vienu niansi – internetā un preses izdevumu slejās tiek pārrakstītas vienas un tās pašas neprecizitātes, turpinot tās laist tautās.
Lai uzzinātu objektīvu informāciju, der izmantot starptautiskās datubāzes, ņemt vērā nopietnu pētījumu rezultātus, ja tādi notikuši. Pirmais ceļa stabiņš ir auga latīniskais nosaukums, tas meklējumos jāpatur kā vadmotīvs. Piemēram, kādā rakstā bārbele bija nodēvēta par barbarisu, kas ir aplams atvasinājums no krievu valodas. Vai arī kāda auga aprakstā minēts, ka tas satur A vitamīnu. Tas nav iespējams, jo augos ir provitamīns karotīns, kas mūsu organismā fermentu ietekmē var pārvērsties A vitamīnā.
Un vēl – šķiet, produktu izplatītāji pamanījuši, ka patlaban Latvijā stipri palielinājusies interese par superfūdiem – produktiem izcilniekiem, tāpēc tiek prasīta visai augsta cena. Šķiet, tieši tas kļuvis par apliecinājumu vērtīgumam – ja dārgi, tātad labi!
Godži ogas Lycium barbarum
“Nu ļoti slavenas, bez tām pat maizi nevar izcept!” pajoko Vija Eniņa. Godži ogas dēvē arī par Tibetas bārbelēm. Tās aug līcijas krūmā, šis augs pieder pie nakteņu dzimtas. No nakteņiem tagad daudzi piesargās, pat atsakās ēst tomātus un kartupeļus. Bet godži un inku ogas, kas arī ietilpst nakteņu dzimtā, slavina vien. Kāpēc ārzemju nakteņi ir labāki nekā mūsējie?!
No produkta izplatītāju apraksta. “Savu popularitāti godži ieguva, pateicoties unikāliem polisaharīdiem LBP-1, LBP-2, LBP-3, LBP-4. Tie programmē mūsu organisma šūnas, noskaņojot uz veselību.”
Vija Eniņa pētījusi, ko šie burti nozīmē. Kādā aprakstā parādījies – Lycium barbarum polisaharīdi. Kļuvis skaidrs, ka LBP ir vien cukuru polimēri, ko satur tieši šīs ogas. “To, ka polisaharīdi ir labi, mūsdienās zinām. Piemēram, auzas satur vienus no tiem – bēta glikānus, kas ir efektīvi pret audzēju metastāzēm, ļauj organismam labāk atveseļoties pēc staru un ķīmijas terapijas. Latvijas zinātnieki bēta glikānus pratuši izmantot, izveidojot pretvēža preparātu.”
Diemžēl netiek pateikts, kas tik vērtīgs tieši godži ogās esošajos polisaharīdos.
No produkta izplatītāju apraksta. “Godži ogās ir 500 reižu vairāk C vitamīna nekā apelsīnā. Otra tāda auga pasaulē nav.”
Vija Eniņa uzsver – vērts ielūkoties skaitļos, tie ir visprecīzākie. 100 g apelsīnu satur 60 mg C vitamīna, tikpat daudz žāvētu godži ogu – 69 mg. Tātad tikai nedaudz vairāk. Svaigas godži patiešām satur ļoti daudz C vitamīna, bet žāvējot tas noārdās. Šajās ogās ir enzīms, ferments, kas, ogām žūstot, noārda C vitamīnu.
Informācija par godži ogām ir ļoti bagātīga, tomēr nav precīza. Nav klīnisko pētījumu, kas apliecinātu, ka šīs ogas tiešām ir tik vērtīgas. Produkta izplatītāji akcentē, ka godži piemīt pretvēža aktivitāte. Amerikā un Kanādā ir veikti daži pētījumi ar dzīvniekiem, tomēr šāds efekts nav apstiprināts. Taču, ja ļoti garšo, godži var ēst. Tomēr ne katrs un lielos daudzumos tās var baudīt. Pētnieki noskaidrojuši, ka risks rodas tiem, kuri vienlaikus ar godži ogām lieto medikamentu, kas šķidrina asinis, – tas var pastiprināt šo zāļu iedarbību, var sākties asiņošana. Līdzīgi jāuzmanās, lietojot diabēta ārstēšanai paredzētos medikamentus.
Kas Latvijā? Mums ir daudz lielisku ogu: upenes, dzērvenes, brūklenes, pīlādži, smiltsērkšķi… Izpētīts, ka ziemeļu reģionā, kur mītam arī mēs, ogās ir vairāk vitamīnu. Tie ir ogas aizsargsistēma, ļauj saglabāt šūnu dzīvotspēju. Piemēram, dzērvenes nobriest visu garo rudens periodu un ir tikpat vērtīgas vēl pavasarī.
Daudz vairāk C vitamīna nekā godži ogās ir gan mūsu pašu upenēs (100 g – 177 mg), gan smiltsērkšķos (100 g – 250 mg). Turklāt, piemēram, upenēs nav fermenta, kas noārdītu C vitamīnu, tāpēc vērtību nezaudē ne žāvētas, ne saldētas ogas.
Kvinoja Chenopodium quinoa
Plaši daudzinātas sēkliņas no auga, kas sastopams Andu kalnu reģionā. Sēklas veidojas čemuros, augs ir radniecīgs spinātiem un bietēm. Vēl to dēvē par pseidograudaugu. Īstie graudaugi ir graudzāles – auzas, mieži, kvieši, rudzi, rīsi, kukurūza un prosa. Kvinojā nav glutēna – tas ir būtiski, ja kāds sirgst, piemēram, ar celiakiju. Ir bagāts omega-3 taukskābju sastāvs, satur gana daudz olbaltumvielu. Kvinoja ir laba, lai dažādotu uzturu.
Kas Latvijā? Tikpat vērtīgi ir griķi, arī tajos nav glutēna. Griķi tāpat ir pseidograudaugi. Atšķirība gan ir cenā: 500 gramu bioloģiski audzētu griķu maksā 1,79 eiro, tikpat daudz biokvinojas – aptuveni 10 eiro.
Amaranta sēklas Amaranthus retroflexus
Amarantu dzimtas krūmveida augs. Pseidograudaugs. Līdzīgi kā kvinoja, nesatur glutēnu. Var noderēt ēdienkartes dažādošanai, sēklas ir visai vērtīgas. Taču daudz vairāk slavināma ir no sēklām iegūtā amaranta eļļa. Tā satur divus savienojumus, kas ir pietiekami labi izpētīti, atzīti par labvēlīgiem veselībai.
Lunasīns ir polipeptīds, daudzu aminoskābju apvienojums, kam konstatēta pretiekaisuma un pretaudzēju iedarbība. Starp citu, tas atrasts arī sojas eļļā.
Otrs savienojums, ko satur amaranta eļļa, – skvalēns. Tas atrasts arī, piemēram, haizivs aknās. Tā kā haizivij nav peldpūšļa, skvalēns lielajai būtnei palīdz peldēt, jo veido viegli eļļainu šķidrumu. Vēl skvalēns palīdz bagātināt šūnas ar skābekli un to aktīvāk izmantot, līdz ar to haizivij vieglāk uzturēties lielā dziļumā.
Tomēr skvalēnam ir arī cita, ne tik pozitīva iedarbība. Tas ir holesterīna biosintēzes priekštecis, tātad, nonākot cilvēka organismā, var veidoties papildu holesterīns. Pirms lieto amaranta eļļu, der apsvērt visus aspektus.
Viena no salviju sugām, tās dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Mēs vairāk zinām ārstniecības salviju un mirdzošo salviju, kas ir krāšņumaugs. Čia auglītī, sīkā riekstiņā, atrodas sēkliņas. Tās satur visai daudz omega-3 un omega-6 taukskābju, tāpēc varētu būt veselībai noderīgas. Enerģētiski ļoti bagāts produkts: 100 gramos sēklu ir 440 kilokaloriju. Tajās ir tauki, taukskābes līdzīgi kā jebkurās citās sēkliņās.
Sēklu apvalciņos ir gļotvielas (nevis želejas, kā aplam rakstīts čia reklāmas tekstos). Tas tāpēc, ka sēkliņu no augsnes var viegli aizpūst vējš. Gļotvielas tam neļauj notikt – noķerot augsnē pat vismazāko mitrumiņu, sēkla var piebriest un nostiprināties augsnē, lai vēlāk sāktu dīgt. Viens no aspektiem, kāpēc derētu lietot čia sēklas, – tās palīdz attīrīt organismu. Stimulē zarnu trakta darbību. Gļotvielas uzbriest, saista toksiskos produktus, kas izveidojušies cilvēka organismā, un palīdz no tiem vieglāk atbrīvoties. Tomēr jāatceras: izmantojot čia sēkliņas, jāuzņem arī gana daudz šķidruma.
Kas Latvijā? Mūsu pašu labās linsēklas. To iedarbība ir līdzīga, gļotvielu gan nedaudz mazāk. Toties cenā ir ievērojama atšķirība. Latvijā audzētas un nesmalcinātas linsēklas maksā no 3,56 līdz 8,60 (bioloģiski audzētas) eiro, bet čia sēklas – vidēji 30 eiro kilogramā.
Noni sula
Iegūta no Morinda citrifolia koka augļiem, kas līdzinās prāviem grubuļainiem bumbuļiem. Šis koks aug Taiti salās, tā dēvētajos lietusmežos, Klusā okeāna dienvidos. Noni sula tiek piedāvāta kā superlīdzeklis, kas palīdz pret ikvienu saslimšanu.
No produkta izplatītāju apraksta. “Pie saslimšanām noni sula palīdz 80 gadījumos no 100. Starp 500 testētiem produktiem šī sula visefektīvāk bremzē vēža šūnu attīstību. Noni sulas ietekmē ķermenis burtiski atžirgst. Šūnas sāk darīt to, kas visvairāk nepieciešams. Ja sakrājās sārņi – tos izvada. Imūnsistēma snauda? Tā aktivizējas. Hormonu armija apjukusi un traucē menstruālo ciklu? Visi ierindā un – soļos marš!”
Augu zinātāja smaida vien: varbūt nākotnē noni sula sevi tiešām pierādīs, kā te saslavēts, bet pagaidām ir pārlieku maz objektīvas informācijas.
Augā esot atrasts alkoloīda priekštecis prokseronīns, kas cilvēka organismā pārveidojas par kseronīnu, nodrošinot pareizu šūnas struktūru un darbību. Prokseronīnam piemītot, piemēram, pretaudzēju un imunitāti stiprinoša iedarbība.
“Alkoloīdus kādreiz pamatīgi studēju, bet par šo atradu ļoti maz informācijas. Ja ir pētījumi, tie veikti šaurā apjomā, nav plaši zināmi. Grūti kaut ko pamatotu teikt.
Medline datubāzē gan minēts pētījums par noni sulas ne visai labvēlīgo mijiedarbību ar medikamentiem – asinsspiediena pazeminātājiem, kā arī atrodama norāde par iespējamiem aknu un nieru bojājumiem, ja lieto pārlieku daudz sulas. Tātad nemaz tik nekaitīga nav, kā teikts produkta reklāmā: “Iesakāma arī grūtniecēm un jebkura vecuma bērniem.” Vēl minēts, piemēram, savienojums resveratrols. Tas patiesi pamodina cilvēka dzīvildzes gēnu, liek tam darboties organismā. Tomēr šie mehānismi ir visai smalki, turklāt maz pētīti.
Pats auglis ir sulīgs, tam ir plāns apvalks un daudz sīku sēkliņu. Visai unikāls, jo ilgstoši saglabā dzīvības procesus, piemēram, var ilgi peldēt okeānā, bet, izskalots uz augsnes, sāk dīgt un augt.
“Neesmu gan bijusi šajās tālajās salās, bet, cik noprotu pēc pieejamās informācijas, augsne ir vulkāniska, tajā ir daudz pelnu, tātad minerālvielu saturs varētu būt augsts. Šis koks acīmredzot aug visai nelielā reģionā. Vai gan iespējams saražot tik daudz sulas, lai apgādātu visu pasauli? Ja koku audzē citur, tā augļiem būs pavisam cita vērtība. Vēl radās pārdomas – sula laikam nav pārāk garda, jo parasti tai pievieno gandrīz trešdaļu citas sulas,” piebilst Vija Eniņa.
Pārbaudīju: noni sula iedzerama bez lielas nepatikas, tomēr pēcgarša nav tīkama, vairāk nekārojas.
Kas Latvijā? Gana labu efektu veselībai varam panākt, spiežot sulas no vietējiem dārzeņiem, augļiem un zaļumiem. Tas ir daudz lētāk un pieejamāk, salīdzinot ar noni. Ja vien neslinkojam un padarbojamies ar sulu spiedi…
Makas pulveris Lepidium meyenii
Sakņaugs, kas aug kalnu apvidos Peru, Latīņamerikā. Redīsa radinieks. Otra suga šajā ģintī ir Lepidium sativum – kressalāti.
Makas sakne ir līdzīga rutkam, tikai saldi patīkama. Saldumu saglabā arī žāvētā veidā, turklāt vairākus gadus pēc izkaltēšanas. To mēdz dēvēt arī par Peru žeņšeņu, tam ir spēcīgas tonizējošas īpašības. Lieto uzturā, lai atjaunotu enerģiju un palielinātu fizisko izturību. Maka veicinot seksuālās spējas. Aprakstos tiek izcelti taukskābju amīdi, tā dēvētie makamīdi.
Vēl makas saknē atrodami savienojumi, kas raksturīgi visiem krustziežu dzimtas augiem. Tie ir glikozinolāti, sēru saturoši savienojumi ar izteikti kairinošu iedarbību. Tāpat uzlabo asinsriti, stimulē visu organismu.
Vija Eniņa uzsver, ka nav izdevies atrast pētījumus par šo augu. Taču, ja palīdz, lai ēd uz veselību!
Kas Latvijā? Redīsa, rutka un mārrutka labumi varētu būt līdzīgi. Arī mūsu pašu galviņkāposts – tajā ir arī sulfarafāns, viens no sēra aktīvajiem savienojumiem, kam pierādītas pretaudzēju īpašības. “Kāpēc vajag to maku, ja gadsimtiem esam pārtikuši no rutkiem, redīsiem, kāpostiem, kāļiem. Labi ir arī brokoļi un kolrābji. Tā ir liela dažādība, bet makas sakne – tikai viena.”
Interesanti un svarīgi
Vienam un tam pašam augam var būt atšķirīgs ķīmiskais sastāvs atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un augšanas vietas. Augstkalnu apgabalos, skarbākos apstākļos vērtīgās vielas ir lielākā koncentrācijā.
Augs neko neveido cilvēka labumam, kā daudzi iedomājas. Visu, ko augs uzkrāj šūnās, tas rada savām vajadzībām kā nepieciešamās aizsargvielas. Piemēram, kartupelim nākamajā pavasarī jādod spēks vēl vienai paaudzei, tāpēc tajā veidojas askorbīnskābe, kas ir šūnu sargs. Tā neļauj šūnām aiziet bojā un ziemā kartupelim nonīkt pagrabā. Līdzko sāk veidoties brīvie radikāļi, askorbīnskābe palīdz tos padarīt nekaitīgus.
36,6 konsultante VIJA ENIŅA, farmācijas doktore, augu pazinēja
