Juris Ciganovs: Finiera Reihstāgs kā ideoloģijas sastāvdaļa 8
Pirms 72 gadiem padomju sarkanā armija ieņēma Berlīni, padomju karaspēkā kritušo un ievainoto skaits bija pāri par 350 000 cilvēku. Staļina dotais uzdevums bija pēc iespējas ātrāk ieņemt Vācijas galvaspilsētu, nerēķinoties ne ar kādiem zaudējumiem. Pirms kāda laika arī Krievijā vēsturnieki sāka uzdrošināties rakstīt, ka Berlīni ieņemt un karu pabeigt varēja arī bez tik lieliem cilvēku zaudējumiem. Pie tā ir vainīgi padomju karavadoņi, kuri par varītēm centās izkalpoties Staļina priekšā, kurš no viņiem pirmais ieņems “Hitlera midzeni” un varēs salutēt par savu uzvaru, kā arī par to, ka padomju karavīri ieņemtajā Eiropā nav izturējušies kā cildeni atbrīvotāji. Šodien Krievijā runāt par padomju militāro vadoņu nemākulību un padomju karavīru izdarībām Vācijā, Polijā un citur t. s. Lielā Tēvijas kara laikā vairs nav pieņemts un par to pat draud ja ne gluži “kroņa nams”, tad darba zaudēšana un vispārēja izķengāšana dažādos Kremļa kontrolētajos plašsaziņas līdzekļos. Savukārt “padomju karavīra atbrīvotāja” kults vēršas plašumā. Dažreiz iegūst pat pavisam dīvainu veidolu.
Piemēram, nesen, aprīļa beigās, netālu no Maskavas simtiem cilvēku ņēma rokās Otrā pasaules kara ieroču imitāciju un triecienā ieņēma Berlīnes Reihstāgu. Ne gluži pašu Reihstāgu, bet turpat Piemaskavas pakalnos uzbūvēto Vācijas galvenās mītnes finiera imitāciju – tā bija tapusi dažus mēnešus pirms tam. Atšķirībā no oriģinālās ēkas šis finiera namiņš nodedzināts netika, jo to paredzēts izmantot Krievijas Aizsardzības ministrijas jauniešu pusmilitārās organizācijas “Junarmija” (“Jaunatnes armija”) treniņiem. Šo Reihstāga ieņemšanu vēroja arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, arī pats koka Reihstāgs uzbūvēts par Krievijas Aizsardzības ministrijas naudu šīs pašas ministrijas pārziņā esošajā īpašumā – parkā “Patriots”, kur vēl esot sabūvēti visādi partizānu bunkuri, tranšejas un kas tik vēl ne. Militārās izrādes un kauju imitācijas mūsdienās kļūst arvien populārākas, un tas ir veids, kā vēsturi padarīt vizuālāku un interesantāku sabiedrībai, par to šaubu nav, bet… Krievijā vēsture ir valsts politikas sastāvdaļa, arī šādi šovi ir ar skaidri redzamu ideoloģisku saturu, tiek darīts viss, lai uzsvērtu Krievijas pārākumu pār citām tautām, nerēķinoties ne ar ko. Vācijas politiķu pamatoto sašutumu par viena no savas valsts simbola – Reihstāga – noniecināšanu un izķēmošanu Krievijas varas iestādes nodēvēja par nacisma slavināšanu. Drusku citos vārdos, tiesa. Vācijas puse gan tikai mēģināja iebilst, ka šādā veidā Krievija demonstrē savu neviennozīmīgo attieksmi pret pārējo pasauli. Eiroparlamenta deputāts no Vācijas Elmārs Broks uzsvēra, ka tas ir “nepieņemams agresijas akts” un “militārie draudi, un, pat ja tas tā nav, tad vēsturiskās paralēles ir acīmredzamas”. Vēl vairāki Eiropas politiķi izteica viedokli, ka “Piemaskavas Reihstāga” uzcelšana var ļaut Krievijas sabiedrībā atdzimt vecajiem stereotipiem un radīt negatīvu Vācijas tēlu. Tiesa, Vācijas, Amerikas, Ukrainas, Gruzijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas utt. negatīvā tēla radīšana iet vaļā pilnā sparā, atliek pavērot pēdējā laikā tapušās Krievijas filmas, palasīt Krievijas ziņu portālus, ielūkoties dažās Krievijā izdotu grāmatu tirgojošās Rīgas grāmatnīcās.
Jā, bet laikam jau šāda nerēķināšanās ar vēstures patiesībām un citu valstu jūtām ir Krievijas būtība. Jo, raugi, vai mēs varētu iedomāties, ka kādā Parīzes priekšpilsētā tiktu uzbūvēts finiera Kremlis un vēstures rekonstruktori 19. gadsimta franču armijas tērpos to nodedzinātu, imitējot Napoleona karaspēka 1812. gada izdarības ieņemtajā Maskavā.
