Ēriks Jēkabsons: Palīdzība „grūtdieņiem” vai pakļaušanās starptautiskai organizētai noziedzībai? 23
Autors- Ēriks Jēkabsons, bijušais Latvijas iekšlietu ministrs
Sekojot līdzi diskusijām par bēgļu uzņemšanu Latvijā, pārsteidz valsts drošības aspekta trūkums tajās. Transnacionālā noziedzība lielā mērā kontrolē nelegālo imigrantu plūsmas. Šī “nodarbe” ir saistīta un pārklājas ar nelegālo cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un bieži nelegālo ieroču tirdzniecību. Pēc EUCE (European Union Center of North Carolina, EU Briefingsaplēses) 3600 organizētās noziedzības grupas ir izvērsušas savu darbību Eiropas Savienības teritorijā. Viņu rīcībā un ietekmē ir jaunākās IT tehnoloģijas, un komunikācijas un šīs grupas aizvien kļūst globālākas, apgūstot un izmantojot transporta infrastruktūras un atvērto robežu “politiku” Eiropā.
Starptautiskajām tiesībsargājošām iestādēm nav ilūzijas, ka šo kriminālo realitāti varētu „izravēt” un likvidēt tuvākajā laikā. Tie panākumi, kas tiesībsargājošām iestādēm ir pret šo starptautisko mafiju, tomēr ir nožēlojami mazi iepretim nelegālajai “ekonomikai”, bezdarba pieaugumam, kā arī etniskās integrācijas fiasko Eiropā.
21.gadsimtā šī transnacionālā un transatlantiskā organizētā noziedzība aizvien vairāk atgādina labi organizētas multinacionālās korporācijas ar savu lobiju un efektīvu interešu pārstāvēšanu G-8 valstu tirgos un interešu sfērā. Šī ir aisberga neredzamā daļa.
Tas, kas šobrīd notiek Latvijā attiecībā uz Latvijas valdības “negaidīto” un slepeno piekāpšanos, kvotu pieņemšanu un publiskajām “par un pret” diskusijām ir tikai maza aisberga redzama daļa, pilna ar emocijām, labticību un politkorektu naivumu, kā arī pseido-reliģisku “līdzjūtību” un vispār neesošu plānu un izpratni par šo procesu cēloņiem un to novēršanu.
Politkorektais, sekulārajā humānismā balstītais pasaules uzskats, piesaucot brālību, vienlīdzību un sociālo taisnīgumu ir izveidojis milzīgas “humānas palīdzības” struktūras, kas būdamas simtiem miljonu eiro vērtas nav spējušas nodrošināt efektīvu procesu, lai “pasauli padarītu par labāku vietu” arī grūtdieņiem. Tā vietā Francija, Zviedrija u.c. Eiropas valstis ir izveidojušas valsts pabalstos balstītas bezdarbnieku armijas, etniskos geto, radikālisma un kriminalitātes perēkļus. Tie izpaužas barbariskos masu nemieros, grautiņos, terorismā utt. (piem. Zviedrijā, Itālijā, Francijā, Dānijā tiek demolētas sociālās palīdzības ēkas, sprāgst granātas, slepkavību, izvarošanu statistika strauji iet augšup). Vai to dara “grūtdieņi”, nelegālie imigranti, politiskie bēgļi vai vienkārši barbari, ir citas un padziļinātas sarunas tēma.
