Ēlerte: “Visiem bērniem jau bērnudārzā jāiemāca latviešu valoda” 49
“Ir jāsāk no paša elementārākā. 2018. gadā būs jaunas izglītības vadlīnijas. Tajās jāieraksta – bērniem, kas Latvijā beidz pirmsskolas izglītību, ir jāprot latviešu valoda. To var izdarīt. Pašreizējā absurdā regulējumā runāts par pāris rotaļstundām latviski, un tas ir audzinātāju prakses ziņā, kā minimumu ievēro,” tā saka “Vienotības” politiķe Sarmīte Ēlerte, kuru uz interviju “Latvijas Avīze” aicināja saistībā ar vēsturisko, pirms pieciem gadiem 18. februārī notikušo balsojumu par valsts valodu.
“Izglītības statistika rāda, ka ilgus gadus pieauga bērnu skaits latviešu mācību valodas skolās – no 64% 1999. gadā līdz 74% 2009. gadā. Kopš tā laika tendence apstājusies un pagriezusies atpakaļ! 2015. gadā skolēnu īpatsvars ir – 27,5% krievu skolās un 71,5% latviešu skolās.
Uzskats – nejaucamies iekšā, neradām problēmas, ar laiku nokārtosies, ka bērni vairāk dosies uz latviešu mācību iestādēm, nav attaisnojies. Lietas pašas no sevis nenotiek. Ja nerīkojas, tad sabiedrības sašķeltība tiek iekonservēta. Tātad jāmaina valsts politika. Viena pieeja ar visvieglāk izdarāmo pāreju, ka, bērnam 7 gadu vecumā atnākot uz 1. klasi, visi zina latviešu valodu.
Noteikti ir labi piemēri daudzviet Latvijā, es zinu, ka Jelgavā no 90. gadu nogales izglītības nodaļa bija konsekventa un šobrīd pašvaldību bērnudārzi krievu valodā vairs nav. Pirmsskolas izglītība krieviski daļēji vēl ir, bet pilnīgi neproporcionāli jelgavnieku sastāvam pēc tautības. Vecāku sūdzības par šo kārtību nav bijušas. Latviskā vide bērniem nav bijusi par sodību, bet priekšrocība, kas tālāk palielina izvēles iespējas,” saka S. Ēlerte.
Politiķe piekrīt, ka svarīgs priekšnoteikums, lai pastāvētu saliedēta sabiedrība, ir vienota skola, nevis segregācija, ar krievu valodas apmācību. “Tieši tā! Ja bērnus nodalām atsevišķās skolās, sašķeltu sabiedrību atražojam paaudzēs. Ja bērni ikdienā ir kopā, tad veidojas citas attiecības.”
Uz “LA” jautājumu, kāpēc tad nepārtraucam šķelšanu, S. Ēlerte atbild: “Tāpēc, ka trūkst politiskās drosmes. Ir nepieciešama politiskā drosme, gudrība un pacietība, nevis cerība, ka laiks visu atrisinās. Neatrisinās.”
Vaicāta par Valsts prezidenta komplektētās ekspertu saliedētības komisijas ieteikumu valsts amatpersonām Latvijā dzīvojošos krievus, toskait, pilsoņus, uzrunāt viņiem vēlamā krievu valodā, S. Ēlerte saka: “Tā tiešām ir pavisam savāda pozīcija, kur paša pieaicinātie eksperti prezidentu nostādījuši neērtā situācijā. Prezidentam taču būtu jābūt Satversmes sargam. Ieteikums ir absurds un skaidrs, ka negūs likumisku spēku. Prasība valsts pārvaldē strādājošajiem prast krievu valodu nozīmē, ka tiek nogrieztas iespējas no ārzemēm pārbraukušajiem latviešiem, jauniešiem, kas mācījušies labās pasaules augstskolās, un daudziem reģionu jauniešiem, kuri neapgūst krievu valodu. Kurzemes lauku novados mācības latviski notiek simtprocentīgi, krieviski – nulle procentu. Pat Rīgas reģionā, neskaitot lielpilsētu, latviski mācās 90% bērnu. Turklāt aptaujātie nelatvieši pāri par 90% skaitā apgalvo, ka zina latviešu valodu.”
Visu interviju lasiet “Latvijas Avīzes” 16. februāra numurā vai e-izdevumā.
