Eiropa turpina likt sprunguļus “Nord Stream 2” riteņos 6
“Nord Stream 2” radītu 55 miljardus kubikmetru jaunu cauruļvadu. Kopā ar “Nord Stream 1” mēs jau runājam par 110 miljardiem kubikmetru. “Gazprom” būtu ar neierobežotu pieeju Vācijai – lielākajam tirgum. Skaidrs, ka tas negatīvi ietekmēs konkurētspēju un pārrobežu tirdzniecību, piegāžu drošību. Jebkurš pārtrūkums nozīmētu būtiskas problēmas Eiropai, jo caur vienu koridoru plūstu milzīgs skaits importa gāzes no Krievijas, kas, pirmkārt, grautu tranzītu caur Ukrainu, otrkārt, nelabvēlīgi ietekmētu Dienvideiropas un Austrumeiropas valstis. Krievija jau sen izteikusies, ka grib samazināt tranzītu caur Ukrainu, un tas skars arī dienvidu valstis – viņiem būs gāze jāsaņem no Rietumiem pa garāku ceļu nekā no Ukrainas. Tas uzreiz palielinās izmaksas reģionam, kam jau tā iet grūti. Arī cenas, protams, līdz ar to tur kļūs augstākas,” Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā norādīja Eiropas Savienības Iekšējās enerģijas tirgus direktorāta direktors Klauss Dīters Borhards.
Viņš uzsvēra, ka nepieciešams izveidot skaidru regulatoro ietvaru, kurā kontrolētu cauruļvada darbību, kas būtu kārtējais sitiens cauruļvada tapšanai. Jebkura jauna regula, likums vai prasība projektu dzen arvien dziļākā purvā, to bremzējot par mēnešiem un gadiem tālāk nākotnē, tādējādi nobiedējot ārvalstu investorus, kuriem šobrīd ir biznesa intereses “Nord Stream 2” projektā. Kā pirms tam norādīja komitejas loceklis no Latvijas Krišjānis Kariņš, jaunais cauruļvadu projekts kompānijas (Francijas “ENGIE”, Austrijas “OMV”, Vācijas “E.ON” un “Wintershall” un Nīderlandes “Shell”) īsti nemaz neinteresējot, kas drīzāk nesīs zaudējumus, taču iesaistīšanās projektā tām dos iespēju piekļūt Sibīrijas gāzes atradnēm, kas ir ļoti gards kumoss. K. D. Borhards uzsvēra, ka regulējums jāizstrādā, runājot arī ar Krieviju, taču, lai to izdarītu, Eiropas Komisijai nepieciešams attiecīgs mandāts no Eiropas Padomes. Šobrīd šādu mandātu atbalsta tikai septiņas astoņas valstis, vairākas ir neitrālas, bet vairāk nekā desmit neatbalsta. Ņemot vērā šo juridisko nenoteiktību, jau nākamnedēļ komisija prezentēs likumdošanas priekšlikumus kopīgajiem gāzes cauruļvadu noteikumiem. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers gaida, ka šis priekšlikums tiks pieņemts un stāsies spēkā, vēlākais, 2018. gada beigās.
Kā norādīja K. Kariņš, ja Briselei patiešām būtu reāla vara, tad projekts jau sen būtu apturēts, ņemot vērā, ka lielākā daļa politisko partiju ir pret šāda cauruļvada izbūvi, jo tas ir pretrunā ES izvirzītajiem mērķiem enerģētikas nozarē – dažādot avotus un samazināt atkarību no importa. Viņš gan nevarēja pateikt, kad saistībā ar projektu būtu kādi nozīmīgi jaunumi, jo, lai projekts ietu uz priekšu, tam jāsaņem īpaša svētība, kas, visticamāk, nenotiks, taču arī tā vienkārša apturēšana neesot tik viegla. “Ja Vācija šādu projektu negribētu, tad tas sen jau būtu aizgājis pa burbuli, bet Vācijas koalīcija vienmēr sastāvējusi no centriski labējiem un centriski kreisajiem jeb sociālistiem, kuri ilgstoši atbalstījuši sadarbību ar Krieviju. Šobrīd gan Angelas Merkeles kristīgie demokrāti, gan zaļie ir pret, taču brīvie demokrāti ir neskaidri… Ja izdotos arī viņus pārliecināt par projekta slikto dabu, būtu vieglāk,” sacīja K. Kariņš.
