ECT lietā par miruša vīrieša audu neatļautu izņemšanu no valsts piedzen 16 500 eiro 0
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) par labu cietušajai Dzintrai Elbertei, kuras vīram pēc nāves bez viņas piekrišanas bija izņemti audi, no valsts piedzen 16,5 tūkstošus eiro, informēja Ārlietu ministrijas pārstāve Kristīne Līce.
Viņa norādīja, ka ECT lietā “Elberte pret Latviju” vienbalsīgi atzina, ka ir noticis Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) panta par cietsirdīgas izturēšanās aizliegumu pārkāpums un Konvencijas panta par tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpums.
Tiesvedības procesā Elberte lūdza ECT piešķirt viņai kompensāciju par morālo kaitējumu 40 tūkstošu eiro apmērā un atlīdzināt tiesāšanās izdevumus 500 eiro apmērā. Tiesa šo prasību apmierināja daļēji, piešķirot morālā kaitējumu kompensāciju 16 tūkstošu eiro apmērā un kompensāciju 500 eiro apmērā par tiesāšanās izdevumiem.
Tiesa arī uzskatīja, ka lietā nav atsevišķi jāizvērtē sūdzība par Konvencijas panta par tiesībām uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu pārkāpumu, kas paredz, ka ikvienam, kura tiesības un brīvības, kas noteiktas šajā Konvencijā, tiek pārkāptas, ir nodrošināta efektīva aizsardzība valsts institūcijās, neskatoties uz to, ka pārkāpumu ir izdarījušas personas, pildot dienesta pienākumus.
Sūdzības iesniedzēja Elberte norādīja, ka viņas vīram pēc nāves bez viņas piekrišanas bija izņemti audi, un, saņemot vīra mirstīgās atliekas, viņa kājas bija sasietas, un viņa bija spiesta mirušo vīru apglabāt šādā stāvoklī.
Cietušās vīrs gāja bojā autoavārijā 2001.gadā, un viņa mirstīgās atliekas tika nogādātas uz Tiesu medicīnas centru, kur tika veikta tiesu medicīnas ekspertīze. Pārbaudot mirušā pasi, kurā nebija atzīmes par aizliegumu izņemt audus pēc viņa nāves, no viņa ķermeņa transplantācijas nolūkos izņēma smadzeņu apvalku.
2003.gadā Drošības policija uzsāka kriminālprocesu pret Tiesu medicīnas centra vadību un amatpersonām par iespējami nelikumīgu audu izņemšanu laika posmā no 1994. gada līdz 2003.gadam. Kriminālprocesa ietvaros Elberti atzina par cietušo. 2005. gadā kriminālprocesu izbeidza noilguma dēļ. Pēc vairākām pārsūdzībām un Drošības policijas veiktās papildizmeklēšanas, Ģenerālprokuratūra izbeidza kriminālprocesu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Izskatot sūdzību par tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību pārkāpumu, ECT, līdzīgi kā spriedumā lietā “Petrova pret Latviju” norādīja, ka lietas notikumu laikā piemērojamās likuma “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” normas nebija formulētas tik precīzi, lai nepieļautu patvaļu. Tādēļ ECT atzina, ka iejaukšanās Elbertes privātajā dzīvē nenotika atbilstoši likumam un ir noticis Konvencijas panta par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpums.
ECT uzsvēra, ka, lai arī Latvijas tiesību akti paredzēja tiesības tuviniekiem izteikt savu viedokli par audu izņemšanu transplantācijas nolūkos, tomēr tiesību normas pietiekami skaidri nenoteica medicīnas darbinieku pienākumus, tai skaitā, pienākumu informēt mirušās personas radiniekus par viņu tiesībām iebilst pret audu izņemšanu.
Vērtējot sūdzību par Konvencijas panta par spīdzināšanas aizlieguma pārkāpumu, ECT ņēma vērā, ka Elberte tikai pēc vairākiem gadiem uzzināja iemeslus tam, kādēļ, saņemot vīra mirstīgās atliekas, viņa kājas bija sasietas. Līdz tam brīdim Elbertei nebija zināms par darbībām, kas tika veiktas ar viņas vīra mirstīgajām atliekām, kā arī par šo darbību raksturu.
ECT uzskatīja, ka Drošības policijas ierosinātajā kriminālprocesa gaitā netika pienācīgā kārtā ņemtas vērā un respektētas cietušo personu intereses. ECT arī atzīmēja, ka jebkurā gadījumā apsūdzībai kriminālprocesā nebūtu izredžu, jo nacionālās tiesas ieskatā nacionālais regulējums pietiekami skaidri nenoteica medicīnas darbinieku pienākumus, un tāpēc šīs personas nevarēja saukt pie kriminālatbildības par attiecīgo pienākumu neizpildi.
Un tādējādi Elbertei tika radītas papildus ciešanas un bezspēcības sajūta, jo viņa savas aizskartās tiesības nevarēja aizstāvēt arī kriminālprocesuālā ceļā.
