Kāpēc izvēlaties dzīvot un strādāt ārzemēs? “LA” aptauja 8
Pēdējo desmit gadu laikā uz dzīvi ārvalstīs izceļojuši ap 220 000 Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk no Latvijas labākas dzīves meklējumos izceļo jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Gandrīz 11 tūkstoši Latvijas jauniešu vecumā no 25 līdz 29 ir izceļojuši uz ārzemēm. Aptaujā skaidroju, kas cilvēkiem licis izšķirties par labu dzīvei svešumā?
Monta Ābele, 29 gadi, kafejnīcas vadītāja: “Pirmo reizi uz Angliju devos pirms septiņiem gadiem. To sajūtu nevar aizmirst – sāpes un bailes. Bija jāatvadās no draugiem, ģimenes, ierastās vides un galu galā – nekādas pārliecības, ka tur, svešumā, vispār kaut kas sanāks. Jā, mani tur gaidīja paziņas, bet tas neko negarantē. Tagad gan varu teikt, ka dzīve Lielbritānijā man sniedz lielāku drošības sajūtu, jo atalgojums ir lielāks, varu atļauties vairāk nekā varētu Latvijā. Tur jūtos vairāk novērtēta un vajadzīga nekā šeit. Savu karjeru sāku kā viesmīle kafejnīcā, taču, ja strādā labi, darbu novērtē. Šobrīd esmu jau kafejnīcas vadītāja. Braucu ar domu, ka mājas ir Latvijā, bet Anglijā piespiedu kārtā ciemošos un pastrādāšu. Nesen domāju, ka ir sanācis mazliet citādi – nu jau mājas ir Anglijā, uz Latviju braucu ciemos, lai atpūstos no ikdienas rutīnas, satiktu draugus, ģimeni. Latvijā esmu apmēram trīs nedēļas reizi gadā.”
Uģis Kalniņš, 23 gadi, bārmenis: “Kad savulaik vēl kā skolnieks biju ceļojumā Dānijā, jau tad sev pateicu, ka man tur patīk un gribu tur dzīvot. Kad pabeidzu vidusskolu, braucu ar domu, ka uzreiz meklēšu darbu, lai varu atļauties tur dzīvot, taču uzzināju, ka Dānijā izglītība jebkurā līmenī ir bez maksas. Ja esi apzinīgs students, tev maksā stipendiju. Sanāca tā, ka tagad studēju mākslu un mazliet piestrādāju, jo stipendija ir diezgan liela. Latvijā es nevarētu atļauties mācīties, jo budžeta vietu ir maz, bet studiju maksas ir augstas. No sākuma dzīve Dānijā arī nešķita nemaz tik viegla, jutos viens. Tomēr ar katru dienu kļūst vieglāk. Nu jau man tur ir draugi, kas atbalsta un ir kopā ar mani. Nekad nepamet sajūta, ka dzīvoju divās paralēlās pasaulēs – Dānijā un Latvijā, jo abas vietas ir sirdij tuvas un abās ir mīļi cilvēki. Nebija tā, ka braucu prom, jo man nepatīk Latvijā. Man patīk. Kad draugi stāsta, kā viņiem iet Latvijā, varu teikt, ka man ir vieglāk tieši finansiāli. Jūtos stabilāk un varu atļauties vairāk.”
Līga Grosa, 28 gadi, dizainere: “Kad Latvijā bija ekonomiskā krīze, ieslīgu depresijā. Nebija naudas, visu laiku stress, kā izdzīvot, kā samaksāt rēķinus, kā tikt galā. Došanās uz Angliju bija piedzīvojums un mēģinājums meklēt risinājumu. Esmu interjera dizainere, Latvijā darba nebija, taču Anglijā ļoti drīz atradu darbu tieši savā profesijā, tas ir veiksmes stāsts. Anglijā cilvēki nekautrējas izteikt komplimentus, atzinīgus vārdus, ir ļoti laipni un pretimnākoši. Ir patīkami būt daļai no šādas sabiedrības. Latvijā cilvēki nav tik gaiši, atvērti citiem. Svarīga ir arī dzīves finansiālā puse – dzīvojot un strādājot Lielbritānijā, pēc visu rēķinu nomaksas man pāri paliek tāda naudas summa, ar kuru varu dzīvot, nevis tikai izdzīvot.”
Ģirts Bērzabinds, 24 gadi, pārdevējs: “Studēju Londonā, aizbraucu ar mērķi iegūt jaunu pieredzi, mācīties izkļūt no problēmām, jo biju pieradis, ka mājās kāds par mani rūpējas, visu izdara manā vietā. Bija sajūta, ka visu noliek uz paplātes. Gribēju pacīnīties, riskēt, sagādāt pats sev grūtības. Nekad neesmu teicis un neteikšu, ka Latvijā kaut kas ir labāk vai sliktāk nekā citur. Man šķiet, ka viss ir atkarīgs no paša un labu dzīves līmeni var sasniegt arī Latvijā. Tikai tas ir mazliet grūtāk.”
