Dzimtas koks no viena bluķa. Mākslinieks Vitolds Kucins rada brīnumu no koka 5
Robeža starp mākslu un filozofiju ir ļoti smalka. Mākslinieks Vitolds Kucins šo trauslo līniju māk meistariski saplūdināt
Pirmais gleznojums ar petroleju
Mākslinieks nāk no Daugavpils puses – Vaboles ciema “Dubliniekiem”. Bērnībā viņam patika vērot ezeriņa ūdens virsmu, kokus un ziedus. Viņš vēlējās to visu uzgleznot, bet nebija ne jausmas, kā to darīt. Reiz pats aizbrauca uz Daugavpili un sapirkās eļļas krāsas, tikai nezināja, ka vajag arī atšķaidītāju. Krāsu sāka šķaidīt ar petroleju un pēc gariem eksperimentiem kaut kas sanāca.
“Man patika tuvējā mežiņa noskaņa – sagāzušies koki, celmi un migliņa… No rīta agri sāku gleznot un visu dienu sitos ar odiem. Brālis pat pusdienas man uz mežiņu nesa… ” savus pirmos plenērus atceras meistars.
“Man ir sava domāšana un autortehnika. Vairāk darbu uztveru kā spēli ar krāsām, faktūru un atspīdumiem. Tā, kā krāsa plūst uz zīda, tā neplūst ne uz viena materiāla. Tā es varu savu ideju attīstīt tik pilnīgi, kā mani tas ir interesējis,” atklāj mākslinieks.
Karoga stāsts
“Biju vēl pavisam jauns students, kad režisore Roze Stiebra man uzticēja darbu pie filmas”Suns Funs un vējš”. Naktīs strādāju pie multfilmas varoņu dzīves, no rīta atdevu tapušo un braucu uz nodarbībām augstskolā. Filmu labi novērtēja.
Drīz mani uzrunāja dzejnieks Imants Ziedonis, piedāvājot ilustrēt grāmatu “Blēņas un pasakas”. Šī grāmatiņa iznāca 1980. gadā un lielajā Padomju Savienībā grāmatu konkursā ieguva otro vietu. Kad lielais dzejnieks izveidoja dižkoku atbrīvotāju grupu, mani uzaicināja tur darboties. Grupā bija jauka sabiedrība. Ne velti tieši tur es satiku savu nākamo sieviņu… Kad dižkoku atbrīvotājiem vajadzēja karogu, es to uzgleznoju. Karogam bija skarbs mūžs. Barikāžu laikā pie Bastejkalna nošāva operatoru Andri Slapiņu, kas bija grupas biedrs. Dižkoku atbrīvotāji savu karogu ielika viņam līdzi zārkā, bet es pēc kāda laika, kinorežisora Zigurda Vidiņa mudināts, filmēšanas vajadzībai uzgleznoju vēl vienu tādu pašu karogu,” atceras meistars.
Pirms četrpadsmit gadiem mākslinieks pārgāja dzīvot uz Saulkrastiem. Nosiltinājis vecu šķūni, izveidoja savu mākslinieka darbnīcu, kurā aktīvi strādā vēl šodien.
Šķilas no viena celma
Vitolds Kucins strādā bērnu mākslas skolās. Pirms gadiem desmit Vitolds Krimuldas skolēniem klusās dabas gleznojumam bija uzstādījis arī pāris koka pagales. Kad kaimiņu skolai vajadzēja steidzami sagatavot dāvanu, meistars nolēma uz ātru roku šīs pašas pagales apgleznot. Tā radās pirmās “kamīnmākslas meitenes”. Pagalei ir arī dziļš filozofisks zemteksts. Vienkāršais priekšmets ir sakrāls, tas simbolizē mājas pavardu, uguni, gaismu, siltumu, kā arī pavarda sargātāju un kūrējiņu.
Tā paralēli zīda apgleznošanai viņš regulāri ķeras pie pagaļu apgleznošanas. Akrilkrāsas gleznojumi top gan uz ozola, gan melnalkšņa, gan priedes un ābeles koka. Šāds mākslas priekšmets ir ļoti demokrātisks, viegli transportējams, viegli novietojams un ar latviešu gādību ir izklīdis pa visu pasauli.
Meistara kompozīcija “Dzimtas koks” ir veidota no sešās daļās saskaldīta melnalkšņa bluķa. Koks tiek salīdzināts ar audumu, tā vertikālā šķiedra ir kā meti, horizontālais gadskārtu zīmējums ir kā velki. Nedaudz atšķiras meiteņu vainadziņi, matu un acu krāsa, koka apdares smalkums un raupjums. Gleznojumā izmantotie krāsu toņi pieskaņoti koka dabiskajai šķiedras krāsai.
“Pagales ir no viena bluķa skaldītas. Saliekot divas šķilas kopā, var ieraudzīt vienu seju, tāpat saliekot kopā trīs, četras…Visas, kopā saliktas, tās veido bluķi. Tāpat kā bluķis veido daļu no koka un meža, tā meitenes veido daļu no kopējās saimes, no tautas. Saliekot visu kopā, var gaidīt brīnumu,” smaida mākslinieks.
1. februārī izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” atklāja izstādi “CILME”, kurā var aplūkot gandrīz piecdesmit dažādu paaudžu meistaru darbus, to starpā arī mākslinieka Vitolda Kucina darbu “Dzimtas koks”.
VĒRTĒJUMS: skolotājs un dabas pētnieks
Stikla mākslinieks Dainis Gudovskis: “Vitolds Kucins ir smalks cilvēks. Viņu var salīdzināt ar brīnišķīgu audumu, kurā ieausto talantu, iejūtību un zinātkāri satur kopā pamatīgs zemniecisks čaklums. Vitolds visu laiku ir kustībā. Skolā viņš ir cienīts un mīlēts skolotājs, mājās dabas pētnieks. Paplašinot radošās izpausmes, zīda gleznojumiem pievienojas, koks, metāls un arī stikla gravēšana. Tēstās koka pagales veido 3D glezniecības darbus. To virsmu raupjā, dabiskā faktūra kontrastē ar lirisko gleznojumu. Viņa domāšanas modeļa un radošās izpausmes sintēze pieprasa darbu filigrānu nostrādi, kam netiek žēlots laiks.”
