Džibutija, Afganistāna un Krievija mums iesaka 8
Izskatot Latvijas Nacionālo ziņojumu par cilvēktiesību situāciju ANO, vairākas valstis izteikušas piezīmes. Piemēram, ASV aicinājušas veicināt kritērijiem atbilstošo nepilsoņu naturalizāciju. Protams, Krievija kārtējo reizi izmantojusi tribīni, lai paustu savas “bažas” par krievvalodīgo situāciju Latvijā. Padomus Latvija saņēmusi pat no tādām eksotiskām valstīm kā Džibutija un Kenija.
Tomēr satraukumam par kādu spiedienu nepilsoņu jautājumā neesot pamata, norāda Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM). Tā ir tikai sakritība, ka informācija par ziņojumu izskanējusi vienlaikus ar Latvijā notiekošo diskusiju par īpašu “dāvanu nepilsoņiem”, piemēram, atvieglojot naturalizāciju vai piešķirot nepilsoņiem balsstiesības pašvaldību vēlēšanās. ANO notiekošajam procesam nav juridiski saistošu seku. ĀM atbildē “LA” uzsver, ka pēc ANO vispārējā periodiskā pārskata mehānisma reizi četros gados tiek izvērtēta cilvēktiesību situācija visās ANO dalībvalstīs. Šī procesa laikā valstis prezentē nacionālos ziņojumus par cilvēktiesību jautājumiem un sniedz atbildes uz citu ANO dalībvalstu jautājumiem. Procesa noteikumi attiecas uz visām ANO dalībvalstīm. Diskusijā par Latvijas ziņojumu iesaistījās 70 valstis, kas sniegušas 173 rekomendācijas, paužot gan atzinību par Latvijas sasniegto, gan rosinot tālākus uzlabojumus. Tā esot pilnīgi normāla prakse, vērtē ĀM.
Latvija saņēmusi rekomendācijas par starptautisko cilvēktiesību instrumentu ratifikāciju, mazākumtautību integrāciju, vardarbības ģimenē apkarošanu, cilvēku tirdzniecības novēršanu, diskriminācijas ierobežošanu un citiem. Latvijas pārstāvji uzrunājuši ANO dalībvalstis, informējot par Latvijas veiktajiem pasākumiem kopš iepriekšējā pārskata 2011. gadā, kā arī sniedzot atbildes un komentārus uz citu valstu teikto. Attiecībā uz nepilsoņu jautājumu rekomendācijas Latvijai izteikušas ASV, Kirgizstāna, Norvēģija, Krievija, Īrija, Spānija, Baltkrievija un Bulgārija, Austrālija, Brazīlija un Vācija. Krievija savā rekomendācijā aicinājusi atvieglot naturalizāciju, nodrošināt nepilsoņu un “lingvistisko minoritāšu” pārstāvju tiesību pilnīgu īstenošanu un veicināt to integrāciju sabiedrībā. Līdzīgu viedokli paudusi arī Brazīlija, rekomendējot turpināt atvieglot pilsonības iegūšanu nepilsoņu bērniem. Baltkrievija aicinājusi veikt turpmākus tiesiskus, politiskus un praktiskus pasākumus, lai mazinātu nepilsoņu “fenomenu”.
Politologs Kārlis Daukšts norāda, ka šim apspriešanas procesam ir arī politiska pieskaņa, jo Krievija izmanto iespēju nepilsoņus un krievvalodīgos Latvijā attēlot kā cietējus, līdzīgi kā tas ir bijis ar krievvalodīgajiem Donbasā un Krimā. Viņš uzskata: kamēr Latvijā būs aktuāls nepilsoņu jautājums, ir jārēķinās ar dažādiem iebildumiem no Krievijas un citu valstu puses. “Ātra risinājuma nav, tas jāmeklē 10 – 15 gadus attālā nākotnē. Jāveido lojalitāte pret valsti, jāveic reāli darbi, nevis ar kādiem miglainiem integrācijas līdzekļiem, no kuriem nav reālistiska labuma. Mums jāuzsver, ka dzīvojam nacionālā valstī un tajā līdzās latviešiem var veiksmīgi dzīvot citas nacionālās grupas,” uzskata K. Daukšts.
Attiecībā uz patvēruma meklētājiem Āfrikas valsts Džibutija rosinājusi Latvijai nodrošināt, ka visiem cilvēkiem, kas Latvijā pieprasa patvērumu, ir procesuālās garantijas un ka lēmumus par patvērumu, tostarp tos, kas pieņemti paātrinātā kārtībā, var pārsūdzēt un apturēt. Džibutija arī rekomendējusi atturēties no atgriešanas vai personu izraidīšanas uz citu valsti, ja pastāv iemesls uzskatīt, ka viņi tiks pakļauti spīdzināšanai. Ieteikumus saistībā ar patvēruma meklētājiem Latvijai izteikušas arī Lībija, Ēģipte, Afganistāna, Bahreina un Portugāle.
Latvija piekritusi Kirgizstānas rekomendācijai turpināt centienus samazināt nepilsoņu skaitu, kā arī Norvēģijas ieteikumam veikt mērķtiecīgus informatīvos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieinteresētie nepilsoņi tiek informēti un aicināti pieteikties naturalizācijai. Noraidīti tie ieteikumi, kuros bija aicināts mainīt valsts valodas politiku.
