Dīvainas zīmes debesīs – dievu vai citplanētiešu vēstījumi? 0
Autors – Signe Koļcova
Jau senās Ēģiptes, Grieķijas un Romas hronikas vēstīja par zīmēm debesīs, kad tur parādījās dīvainas gan nekustīgas, gan kustīgas ainas, simboli, burti vai cipari. Viena no tādām zīmēm solījusi kārtējo militāro uzvaru nesātīgajam Jūlijam Cēzaram, kas vēlāk arī notikusi. Viduslaikos šādas parādības jau fiksētas daudzu mākslinieku gleznās un gravīrās, piemēram, “zīme” virs Nirnbergas 1561. gada 14. aprīlī…
Dānijas karogs (Danneborgs) ir viens no vecākajiem nacionālajiem karogiem pasaulē. Atbilstoši leģendai tā vēsture iesākas ar laiku, kad dāņu krustneši karaļa Valdemāra Otrā vadībā karoja ar igauņu pagāniem. Cīņa turpinājās, igauņi varonīgi pretojās iebrucējiem un 1219. gada 15. jūnijā sapulcināja vienuviet visus savus karavīrus, kas pamatīgi pārsteidza iedomīgos dāņus. Bet igauņu apvienotā uzbrukuma laikā no debesīm pēkšņi esot nolaidies gigantisks asinssarkans karogs ar baltu krustu. Bēgošie dāņu krustneši to uztvēruši, sākuši saukt: “Uz priekšu, uz uzvaru zem krusta karoga!” – un beigās uzvarējuši izšķirošo kauju.
Nav nekādu noteiktu pierādījumu tam, ka Danneborgs parādījies jau tik agri. Tā pirmais attēls uzradās tikai 14. gadsimta otrajā pusē. Taču, iespējams, to patiešām jau 12. gadsimtā izmantoja kā kristiešu asiņaino krusta karu karogu. Ir arī versija par to, ka Danneborgs izmantots tāpat kā karogi teritorijās, kas robežojās ar Svēto Romas impēriju, uz lielākās daļas no kuriem atveidots balts krusts uz sarkanā vai otrādi.
Debesu zīmju liecinieki bijuši arī mūsdienu cilvēki. Viens no tādiem ir, piemēram, kosmonautikas pamatlicējs Konstantīns Ciolkovskis, kurš vēstījis par to, ko piedzīvojis 1928. gada 31. maija vakarā ap pulksten astoņiem.
Viņš izgājis uz slēgta balkona ar skatu uz saulrietu. Vēl bija pietiekami gaišs, bet mākoņains. Pēkšņi pie paša apvāršņa viņš ieraudzījis vienu otram līdzās horizontāli izvietotus burtus: Ч А У. Bija skaidrs, ka tas ir mākoņu veidojums. Burti pamazām mainīja savu formu, lai gan joprojām saglabājās pārsteidzoši pareizi. Bet interesanti – ko gan nozīmē šis vēstījums? Zināmajās valodās vārdam “ЧАУ” nav nekādas jēgas. Tad ienāca prātā šos burtus izlasīt kā latīņu burtus, un sanāca “РАЙ” (paradīze – krievu val.). Tam jau bija kaut kāda jēga. Turklāt zem mākoņu burtiem debesīs vīdēja kaut kas līdzīgs plāksnei jeb pat kapakmenim…
Ciolkovskis visu sapratis tā, ka pēc nāves ir gals visām mūsu mocībām, proti, tas, ko viņš centies pierādīt savā darbā “Visuma monisms”. Tādējādi, visdrīzāk, pašas debesis apstiprinājušas viņa pieņēmumus. Taču… kā gan mākoņi spēja izveidot tik precīzas formas. Ciolkovskis atzinis, ka savu jau 70 nodzīvoto gadu laikā nekad nav cietis no halucinācijām, nav lietojis alkoholu un nekādas uzbudinošas vielas, pat nav smēķējis.
Kad viņš atgriezies uz balkona, burtu debesīs jau vairs nav bijis. Tuvumā arī nebija neviena cita cilvēka, ar kuru varētu salīdzināt novērojumus. Ciolkovskis vēl nodomājis, ka “ЧАУ” angļu valodā varētu būt izrunājams kā “rei”, kas ļautu attālināti domāt, ka dzīves noriets (nāve) piešķir izziņas gaismu (staru). Bet tās jau tikai interpretācijas…
