Dīvainais humorists Mihails Zadornovs 27
Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija nolēmusi lūgt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski vērtēt, vai Krievijā plaši pazīstamā, bet Latvijā dzīvojošā satīriķa Mihaila Zadornova izteikumi nesatur naida kurināšanu. Tiek cilāts jautājums, vai Krievijas pilsonim Zadornovam neatņemt uzturēšanās atļauju Latvijā. Kāda ir bijusi šīs personas pēdējā laika darbība?
Dzimis Jūrmalā
Humora un satīras pasākumu jomā Mihails Zadornovs ir viens no pirmajiem, kas PSRS iedibināja tā saukto “stendapa” žanru. Dzimis Jūrmalā pazīstamā krievu vēsturisko romānu autora Nikolaja Zadornova ģimenē 1948. gada 21. jūlijā, viņš beidzis vidusskolu Rīgā un sācis studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad RTU), pēc tam pārgājis uz Maskavas Aviācijas institūtu.
Interesants fakts, ka 1971. gadā Zadornovs apprecēja bijušā Latvijas kompartijas vadītāja Jāņa Kalnbērziņa meitu Veltu. Šī laulība gan sen kā šķirta.
70. gados humoresku rakstīšana un satīra kļuva par M. Zadornova pamatnodarbošanos, bet viņa karjeras augstākais lidojums attiecas uz “perestroikas” laiku un 90. gadu sākumu, kad par satīriķi sajūsminās visa Krievija un viņu var sākt uzskatīt par prominentu skatuves mākslinieku. Laikabiedri raksta, ka Zadornovs līdis vai no ādas laukā, lai izpatiktu un sasmīdinātu Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu. Līdz savu panācis.
“Karojošais diletants”
Zadornovu vairs neielaiž ASV pēc tam, kad viņš 2002. gadā publiski pārsvītroja ASV vīzu, paužot riebumu pret pārspīlēto amerikāņu patriotismu un amerikānismu vispār. Satīriķis ar savu akciju ļoti lepojās un pēc tam ilgi smīdināja publiku Krievijā ar stāstiem par “trulajiem amerikāņiem”. Nelaists pie tautiešiem Ziemeļamerikā, Zadornovs izteikti pārorientējās uz postpadomju telpu. Latvijā viņš sāka biežāk iegriezties kopš 90. gadu beigām, bet 1999. gada decembrī Latvijas Ministru kabinets akceptēja Kultūras ministrijas rīkojuma projektu par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu. Viens no argumentiem bija Mihaila Zadornova “nopietnie ieguldījumi kultūrā”, kā arī tas, ka “ilgāku laiku pavadot Latvijā, Zadornova kungam būtu iespēja vēl vairāk attīstīt un stiprināt saites kultūras un mākslas jomā starp Latviju un Krieviju”.
Paralēli regulārai koncertdarbībai pēdējos gados Zadornovs vada programmas Krievijas radiostacijā “Jumor FM” un uztic savas atziņas lasītāju labi apmeklētam blogam internetā. Zadornovu interesē vēsture. Viņš uzskata sevi par tajā zinošu; uzņēmis pat dokumentālu filmu par senajiem slāviem, kaut viņa pārdomas par Krievzemes un Eiropas senatni citādi kā par spriedelējumiem un vienkāršām interpretācijām grūti nosaukt. Akadēmiskie vēsturnieki Krievijā no viņa norobežojas un sauc Zadornovu par “karojošo diletantu”.
Lasot agrāko padomju varas izsmējēju, grūti pateikt, kur beidzas viņa personīgie uzskati un sākas provokācija vai vienkārši piespēlēšana Maskavā valdošajam viedoklim. Jāatzīmē, ka Krievijas interneta sabiedrībā attieksme pret ziņu par iespēju atņemt Zadornovam uzturēšanās atļauju Latvijā dalās aptuveni kā 50:50. Zadornovs ir viens no indivīdiem, par kuriem Krievijā mēdz teikt, ka viņi “mīl Putinu un Krieviju no attāluma”, bet dzīvo labāk Eiropas Savienībā vai ASV. Pat krievu publika ne reizi vien izteikusi izbrīnu – kā nākas, ka satīriķis, jauki vadot laiku savā Jūrmalas vasarnīcā, vienlaikus ņirgājas par valsti, kurā dzīvo. Ir arī skarbāki viedokļi, kuru būtība: ko gan šis kungs no sevis iedomājas? Viņa raksti ar pretenzijām uz analītiskumu rada iespaidu, ka to autors nav iedziļinājies apskatāmajos tematos un, pat Latvijā dzīvodams, raugās uz norisēm telekanāla RTR acīm. Nerunājot nemaz par Ukrainu, augstprātības piesātināta ironija, pat meli par visu, kas saistās ar Latvijas valsts politiku, izteikts antirietumnieciskums Zadornovam ir norma.
“Fašisti” Latvijā
Daži Zadornova bloga ierakstu fragmenti. 16. martā: “Bet Latvijā Krimas referenduma dienā atļāva fašistu demonstrāciju. Lūk, vispasaules kažoka apsviedējs (перевёртыш)! [Latvijas] Vara aktīvi nosoda Krieviju par to, ka tā vēlas mieru Krimā, bet pati īsteno fašistisku demonstrāciju.” Vai 18. martā par to pašu: “Pa Rīgas ielām atkal ierindā gāja tie, kas izpildīja nāves sodus krievu karavīriem un pēc fašistu pavēles Latvijā iznīcināja vairāk nekā 200 tūkstošus ebreju. (..) Dīvaini vērot, cik vienaldzīgi uz to raugās tagadējie Latvijas ebreju baņķieri. Pat nevēkšķ (не вякают)! Pašsaglabāšanās izjūta? Nē. Bailīgums. Un šis bailīgums ebrejus nekad pie laba gala nav novedis. Amerikāņi neatzīst referendumu Krimā, bet tajā pašā laikā neaizrāda Latvijai par fašistu un benžu gājienu.” Jāuzsver, ka tieši pēc 18. marta ieraksta Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija saņēma kāda pilsoņa G. Girsa iesniegumu, kurā viņš pauž satraukumu par naida kurināšanu Zadornova rakstā. Minētā datuma piezīmēs netrūkst arī, maigi sakot, necienīgi izteikumi par tagadējās Ukrainas valsts vadītājiem un teikums: “Pie Eiropas un Amerikas vadības nonākuši riebekļi, nelieši un liekuļi.” Kā vidusmēra Krievijas pilsoņu vairākums, Zadornovs vaino Ukrainas notikumos “anglosakšus” un vispirms jau amerikāņus, kas apbruņojot ukraiņu “radikāļus”. Rietumu gatavošanos ieviest bargākas sankcijas pret Krieviju Zadornovs ne reizi vien nosaucis par smieklīgu – neesot vēl zināms, kam to tām būs sliktāk.
Tagad Zadornovs raksta, ka mīl Latviju kā zemi, kurā piedzimis un kur apglabāti viņa vecāki. Viņš cienot latviešus un latviešu valodu, un šī mīlestība arī tagad nezudīšot, bet arī Krievijā esot ļoti daudz jauku vietu. Nežēlastībā kritušais krievu medijos izteicis zināmu rūgtumu, ka Latvija nav novērtējusi to, ka viņš “organizējis festivālus Jūrmalā, atvēris bibliotēku, dod naudu gan latviešu, gan krievu bērnu operācijām, palīdz bērnunamiem un veco ļaužu pansionātiem”. Latviešu politiķiem neesot humora izjūtas, ja jau viņi grasoties apsvērt tādu soli. 10. aprīlī Zadornova blogā lasāma vēl šāda tēze: “Ja ne Eiropas Savienība, krievu stāvoklis Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtu vēl sliktāks. ES tomēr kaut kādā mērā attur naidu pret krieviem Baltijas valstīs. Tajā pašā Latvijā fašisti varētu galīgi zaudēt mēru izjūtu (распоясаться). Es nepārsūdzēšu Latvijas varasiestāžu lēmumu par uzturēšanās atļaujas atņemšanu, ja tāds tiks pieņemts. Vēl vairāk – es ar to lepošos!”
