Būvniecības gaitā mainīts lielveikala jumta metāla konstrukciju veids 1
Zolitūdes lielveikala “Maxima” būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA “HND grupa” īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.
“Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,” sacīja Sergets.
Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. “Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,” skaidroja Sergets.
Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. “Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,” piebilda Sergets.
Lielveikalā izmantoto jumta metālkonstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA “Vikom Industry” ražošanas projektu vadītāja Svetlana Andrianova uzsvēra, ka ražotājs garantē piegādāto metāla konstrukciju atbilstību projektā prasītajai kvalitātei.
“Sijas tika izgatavotas atbilstoši projektam. Skrūves mēs neražojam, tāpēc tās tika iepirktas SIA “Eurobolts”, taču visai skrūvju partijai bija atbilstības deklarācija, kas apliecina to atbilstību prasībām,” piebilda Andrianova.
Minētās konstrukciju izmaiņas kā iespējamo traģēdijas iemeslu min arī būvnieku piesaistītais eksperts, būvinženieris Valters Celmiņš.
Celmiņš Latvijas Televīzijai stāstīja, ka sākotnēji metāla kopnes plānotas vienlaidus, bet tieši “Vikom Industry” esot piedāvājusi tās mainīt uz divdaļīgām, jo tādas vieglāk uzstādīt. Pēc Celmiņa vārdiem, diemžēl projekta inženierprojektētāji akceptējuši šādu “ne labu savienojuma veidu”.
Lai arī šādas savienotas kopnes netiek rekomendētas, Celmiņš uzsvēra, ka konstrukcijām vajadzējis izturēt plānotās slodzes, tāpēc viņš domā, ka vajadzētu būt arī citiem papildus faktoriem – nepietiekami izturīgām skrūvēm, neplānotām pārslodzēm vai kam citam.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala “Maxima” griestiem, Zolitūdē bojā gājuši vismaz 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Gruvešos turpinās glābšanas darbi – iespējams, veikala drupās atrodas vēl kāds bojāgājušais.
Sabiedrībai meklējot atbildes, kāpēc sagruva “Maxima” lielveikala ēka un kas būtu jāsauc pie atbildības par cilvēku upuriem, publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, bet populārs ir pieļāvums, ka vājā vieta lielveikalā varētu būt metāla sijas, kas balstīja jumtu.
Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu – betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.
Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. “Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes,” pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.
Arī Somijas kompānijas “Rak Tek Solutions” galvenais inženieris, igaunis Tomass Kaljass, spriežot pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām, pauž viedokli, ka “Maxima” sabrukusi nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ. Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā būtu varēts izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.
Kaljass arī uzsver, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un ar pietiekami augstu kvalitāti.
