Baltkrievu enerģija šķeļ baltiešus 15
Lietuvas ārlietu ministru Linu Linkeviču sadusmojuši viņa Latvijas kolēģa Edgara Rinkēviča izteikumi Baltkrievijas interneta portālam tut.by, ka Latvija nākotnē neatteiksies no elektroenerģijas, kas ražota Baltkrievijā topošajā Astravjecas atomelektrostacijā. Lietuva šo projektu vērtē kā bīstamu un uzskata, ka tās darbību vajag ierobežot. Taču kārtējās domstarpības nenāk par labu arī Baltijas vienotībai, kuru nereti esam uzsvēruši kā ārpolitikas prioritāti.
L. Linkevičs ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvija neplānojot bloķēt Baltkrievijas elektroenerģiju, esot centieni pievilināt Baltkrievijas kravas Ventspils ostai. “Spilgts piemērs ir Klaipēdas osta, kuru iecienījuši baltkrievi, un bez Klaipēdas viņiem ir grūti iedomāties eksportu. Bet ir arī Ventspils osta, tādēļ pieļauju, ka viņi vēlas vairāk sadarbības,” savu versiju skaidrojis L. Linkevičs.
Par nepamatotiem Lietuvas ārlietu ministra paziņojumus sauc E. Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tomēr nenoraida domu pirkt elektroenerģiju, kas ražota Astravjecas AES. “Latvija līdzīgi kā Lietuva uzskata, ka topošajai Astravjecas AES jāatbilst augstākajiem drošības standartiem, par ko ministrs vairākkārt runājis ar Baltkrieviju, kā arī ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru (IAEA). Mēs neuzskatām, ka var pieņemt īpašas likuma normas, kas spētu atšķirt un noteikt aizliegumu pirkt nedrošā veidā saražotu elektroenerģiju,” skaidro M. Drēģeris.
Vai šāda Latvijas Ārlietu ministrijas pozīcija nekaitē Baltijas valstu vienotībai? Uz Latvijas solidaritātes trūkumu nopietnos jautājumos norāda Lietuvas interneta izdevuma “The Lithuania Tribune” galvenais redaktors Ruslans Irzikēvičs. “Latvijas pozīcija ir sarūgtinājusi Lietuvas sabiedrību, jo situācija ap Astravjecas AES ir bīstama,” uzsver žurnālists. Viņš norāda, ka Astravjecas AES jautājumā lietuvieši saņēmuši atbalstu no Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, bet no Latvijas tāda neesot. “Tā nav Latvijas iekšēja lieta, kā iepriekš uzsvēris jūsu ārlietu ministrs. Tas ir starptautisks jautājums, jo Astravjecā AES celtniecība nav caurspīdīga, dzirdam par negadījumiem, un Lietuvā valda bažas par katastrofu, kura var skart Lietuvu un arī Latviju,” teic R. Irzikēvičs. Viņš uzsver, ka Baltkrievija AES veido, jo nepieciešama nauda un pieeja ES tīkliem, kuru lietuvieši lieguši, bet tagad sanāk, ka Latvija paver iespējas Astravjecā potenciāli saražotajai elektrībai nonākt Eiropā.
“Latvija vienmēr bijusi Lietuvai sarežģīts partneris, kad jāvienojas par reģiona enerģētiku. Vairākus gadus mums prasīja vienošanās par elektrības starpsavienojumu ar Zviedriju. Jūsu valstī joprojām ir problēmas ar gāzes tirgus liberalizāciju, jo nepieciešams atsaistīt no “Gazprom” gāzes. Baltijas valstis ir vienotas, kad tās darbojas kopā. Mums ir sašķidrinātās gāzes termināļi, un ar to jaudu nākotnē varam nodrošināt ar gāzi Ukrainu, ja kas notiek ar Krievijas dabasgāzes piegādēm. Jāpriecājas, ka notikusi sašķidrinātās gāzes revolūcija, un varam pie sevis uzņemt jebkuru kuģi ar to. Astravjecas AES ir politisks projekts Kremļa rokās, kura mērķis ir šķelt mūs. Mēs Baltijā mēģinām savienot savus enerģētikas tirgus, bet Baltkrievija vēlas nopirkt Latviju ar lētu elektroenerģiju,” uzsver Lietuvas Seima deputāts, bijušais Lietuvas vēstnieks ASV Žigimants Pavilionis. Viņš norāda, ka Baltkrievija pie Lietuvas robežām vēloties uzbūvēt otru “Černobiļu”. “Celtniecība, ticami, notiek padomju stilā. Lukašenko ir priecīgs, ka var nodarbināt cilvēkus un celtniecības uzņēmumus par Krievijas naudu,” piebilst deputāts.
Arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns vērtē, ka Lietuva Astravjecas AES kontekstā paļāvusies uz Baltijas valstu vienotību, tādēļ lietuvieši tagad ir nikni, ka nav saņēmuši solidaritāti no Latvijas. “Notiekošais ir ļoti nesolidārs solis pret Lietuvu, tā ir rīcība pret pašu interesēm,” uzskata M. Andžāns.
