Audzē lavandas, strādā tūrismā, rada IT firmu: ko Latvijā iesāk atbraucēji pēc ilgas prombūtnes ārvalstīs? 0
Māris un Liene Vekļuki ar trīs meitām atgriezušies Saldū no Īrijas un izveidojuši uzņēmumu “BER FOOD”. Tas ir pārvietojams ātrās ēdināšanas vagoniņš, ko var uzstādīt pilsētas laukumos, pie upes vai sporta spēlēs. Uz vietas tiek grilētas vistiņas un gatavoti dažādi ēdieni un dzērieni.
Vekļuki ir viena no 243 ģimenēm, kas atgriezusies Latvijā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pilotprojekta “Reģionālais reemigrācijas koordinators” īstenošanas gaitā sadarbībā ar plānošanas reģioniem un desmit Latvijas pašvaldībām. Vēl 252 ģimenes tuvākajā laikā plāno to darīt.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka aizvadītajā gadā no Latvijas emigrējuši 15 814 cilvēki.
VARAM izveidoja piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. No 2018. gada marta piecos Latvijas reģionos – Rīgā, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē – ir pieejami reemigrācijas koordinatori, kuri palīdz ārvalstīs esošajiem attālināti sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Tika izvēlētas desmit pilotpašvaldības (Daugavpils pilsēta, Tukuma novads, Rundāles novads, Ozolnieku novads, Vecumnieku novads, Dobeles novads, Saldus novads, Skrundas novads, Gulbenes novads un Smiltenes novads), kurās 2018. gadā papildu reģionālajiem tika nodrošināts reemigrācijas projekta vadītājs.
Katrā plānošanas reģionā bez konsultācijām tiek īstenota arī virkne dažādu skaidrojošu pasākumu, iesaistīti reģionālie un valsts mēroga plašsaziņas līdzekļi, veicināta sadarbība ar pašvaldību speciālistiem un vadību, valsts iestādēm, kā arī rīkotas informatīvas vizītes ārvalstīs.
Taču pats galvenais uzdevums – konsultēt potenciālos reemigrantus par viņus interesējošiem jautājumiem.
Reemigrācijas krustmāte Latgalē
Astrīdu Leščinsku Latgalē jau pazīst kā “Reemigrācijas krustmāti”, kaut par reemigrācijas koordinatori plānošanas reģionā strādā tikai kopš 2018. gada februāra. Pateicoties viņas sniegtajam atbalstam, pērn Latgalē atgriezās 87 cilvēki, bet šā gada pirmajā pusgadā – jau 86 cilvēki.
“Savā darba gaitā izmantoju dažādas pieejas klientu konsultēšanā – tiek gatavoti personalizēti piedāvājumi, balstoties uz katra klienta vēlmēm un vajadzībām. Jāatzīst, ka lielai daļai bērnu, atgriežoties Latvijā, ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas apgrūtina mācību procesu, kā arī rada būtisku emocionālu spriedzi reemigrantu ģimenēs. Tāpēc sadarbojamies ar izglītības iestādēm un pedagogiem. Reemigrācijas procesā ir svarīgs atbalsts, jo interesi par atgriešanos Latvijā izrāda arī ģimenes, kurās viens no locekļiem ir trešo valstu pilsonis. Konsultācijas tiek sniegtas visiem ģimenes locekļiem, tostarp arī radiem. Bieži vien tās ir omītes, kuras vēlas, lai mazbērni dzīvotu tuvumā, nevis saziņa notiktu vien ar sociālo tīklu vai telefona starpniecību,” stāsta A. Leščinska.
Kurzemē uzsāk uzņēmējdarbību
Kurzemē laika posmā kopš 2018. gada marta atgriezušies 117 cilvēki jeb 44 ģimenes.
Kurzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Agnese Berģe norāda: “Kurzemē ir daudz pozitīvo stāstu par uzņēmīgiem cilvēkiem, kas atgriezušies dzimtenē, kur, izmantojot savas ārvalstīs izlolotās idejas, uzsākuši savu uzņēmējdarbību. Piemēram, Aija un Oskars ar bērniem atgriezās Kuldīgā pēc 15 Gērnsijas salā, Apvienotajā Karalistē, pavadītiem gadiem. 20 gados gūtā pieredze tūrisma jomā bija kā dzinulis Aijai un Oskaram savas brīvdienu mājas “Raxti” izveidei Latvijā.”
Lauma Grīva pēc prombūtnes Itālijā atgriezās Latvijā – dzimtajā Kuldīgas novadā. Lauma ir sportiste, olimpisko spēļu dalībniece, tāllēcēja un ieguvusi augstāko izglītību sporta zinātnē.
Kopā ar bērnības draudzeni Agati un māsu Māru, kura arī ir atgriezusies no dzīves ASV, uzsāka kopīgu biznesu, atverot Kabiles muižas vīna darītavu.
Zane Gusta kopā ar ģimeni pēc prombūtnes ārpus Latvijas atgriezusies Grobiņas novadā. Pēc vairāku gadu dzīves pasaules lielākajās lielpilsētās Zane pārcēlās uz laukiem, lai sāktu nodarboties ar visai nesteidzīgu un mierpilnu biznesu – lavandas audzēšanu.
“LavenderVilla” darbības pamatā ir lavandas audzēšana, lavandas produktu ražošana un pārdošana, kā arī lauku naktsmītņu nodrošināšana, balstoties uz kvalitāti un radošu pieeju, min Agnese Berģe. “Cilvēku stāsti un likteņi ir ļoti dažādi, tāpēc nav viennozīmīgas atbildes, kas un kā tieši ietekmē šo cilvēku vēlmi atgriezties dzimtenē. Visbiežāk cilvēki atgriežas, patriotisma vadīti – mīlestībā pret savu zemi, novadu,” secinājusi Kurzemes koordinatore.
Ilgi domā, pirms atgriezties
Vidzemē pa šo laiku atgriezušies 124 cilvēki, stāsta Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Garoza. Viņa gan piekodina, ka ne visi, kuri atgriezušies, izmantojuši koordinatora pakalpojumus.
Un ne visi, kuriem ir sagatavoti piedāvājumi, atgriezušies uzreiz.
“Cilvēki plāno, domā, šaubās. Tas ir ilgstošs lēmuma pieņemšanas laiks, tāpēc mūsu uzdevums ir sagatavot un sniegt cilvēkiem, kuri atgriežas vai plāno atgriezties, personalizētu informāciju par viņus interesējošiem jautājumiem. Jautājumu loks ir visplašākais – izglītības, darba, sadzīves jautājumi, valsts un pašvaldību pakalpojumi, sociālie jautājumi, jautājumi par uzņēmējdarbības uzsākšanu un atbalsta iespējām, pabalstiem, medicīnisko aprūpi, dzīvesvietas deklarēšanas jautājumi, dokumentu kārtošana ar ieceļošanu saistītos jautājumos, autovadītāja apliecības maiņa un citi,” skaidro I. Garoza.
Arī Zemgalē uzņēmīgi ļaudis
Zemgales reģions atguvis jau 82 cilvēkus, tajā skaitā 37 ģimenes. Arī šajā Latvijas pusē atrodami vairāki veiksmes stāsti. Kaspars Elarts, kurš astoņus gadus dzīvoja Nīderlandē, atgriezās dzimtenē un nodibināja uzņēmumu “Latvia Packing”, kur ražo koka kastes, industriālās paletes un palešu bortus, pārdodot savu produkciju Eiropas tirgū. Anita Strazda, kura daļu savas dzīves pavadīja Lielbritānijā, Jelgavas novadā izveidojusi uzņēmumu “Sugar Art” un gatavo unikāla dizaina cepumus, kas kalpo arī kā ēdamrotaļlieta. Kristīne Dunike Bauskā atvērusi SPA sejas masāžas kabinetu, taču pirms tam ar ģimeni dzīvoja Vācijā.
Lielākā daļa meklē algotu darbu
Reemigrācijas projekta ietvaros Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās pērn atgriezusies 51 ģimene jeb 119 personas. Reemigrācijas koordinatore Rīgas plānošanas reģionā Ramona Liepiņa-Krauja atzīst: “Stāsti par cilvēkiem, kas atgriezušies, ir dažādi. Viens no tiem atgriezās pēc 18 gadu dzīves Tenerifē, kur ieguva dažādu izmēru kuģu vadīšanas licences. Tagad viņam ir plāni saistībā ar Latviju par savu uzņēmējdarbību Saulkrastu pusē.”
“Savukārt jauns vīrietis Edgars atgriezies no Vācijas, lai izveidotu IT uzņēmumu, turpretim jauna sieviete cenšas iedzīvoties drēgnajā Latvijas klimatā pēc nodzīvotiem ilgiem gadiem zem Spānijas saules, ir jaunās ģimenes, kuras vēlas savus bērnus audzināt dzimtenē. Starp personām, kas atgriezušās, ir arī augsta līmeņa IT speciālisti, finanšu konsultants un bērnu psihologs – tādi, kas izveidojuši pietiekami veiksmīgu karjeru ārvalstīs. Lielākoties cilvēki izvēlas Latvijā strādāt algotu darbu, bet ir arī tādi, kuri nāk ar savu biznesa ideju un ir gatavi veidot te savus uzņēmumus,” piemērus sauc Rīgas koordinatore.
Ne visus projektus atbalsta
VARAM īstenotais reemigrācijas pilotprojekts paredz arī finansiālu atbalstu gan reemigrantiem, gan ārvalstīs dzīvojošām ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, lai šeit uzsāktu vai īstenotu saimniecisko darbību. Kopējais interesentu skaits par finansiālu atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai pērn pārsniedza 170. Kopā visos reģionos tika iesniegti 17 projektu iesniegumi, savukārt atbalstīti tika deviņi projektu iesniegumi.
VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidro, ka lielā starpība starp sākotnējo projektu interesi un iesniegto pamatā saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienam no pamatkritērijiem – lielākā daļa pretendentu, lai arī ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, nebija izdeklarējušies no Latvijas.
Atbalstu neguvušie projektu iesniegumi neatbilda kritērijam par ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā, kas noteikts kā kritērijs, lai saņemtu grantu.
Šis kritērijs ticis izvēlēts, lai bez papildu informācijas pieprasīšanas reemigrantam reģionu vērtēšanas komisijas varētu pārliecināties par ilgstošas prombūtnes apstākli.
2018. gadā pilotprojekta īstenošanai bija piešķirti 425 699 eiro. 2019. gadā ir piešķirti 657 029 eiro, kas ir paredzēti gan nacionālā kontaktpunkta reemigrācijas jautājumos izveidei un pārraudzīšanai, gan reģionālo koordinatoru tīkla darbības nodrošināšanai, gan reemigrācijas sekmēšanas pakalpojumiem pašvaldībās, gan arī atbalstam saimnieciskās darbības uzsākšanā un īstenošanā. Savukārt 2020. gadā plānotais finansējums ir 643 529 eiro.
