Egils Līcītis: Atvērts guļamistabas logs 13
Mūsu valsts robežām tuvojas līksmes un prieces varavīksnes karuselis. Tā stunda situsi, kad sirmā Rīga nolikta par “Eiropraida – 2015” galvaspilsētu. Ballīte vēl nav sākusies, taču viendzimuma mīlestības (vīrietis+vīrietis utt.) piekritēji no visas Eiropas pielaiko štātes, šuj no lateksa, pērk gēlus un plāno priekšā stāvošās nerātnības. Marša gājiens stilīgās drēbēs cauri pilsētai ar plīvojošiem palagiem, zilo kustības emblēmām, mirdzošiem falliskiem simboliem ir skaistākais, ko homoseksa darbinieki radījuši, – viņu zvaigžņu mirklis un erotiskais magnēts. Geju un lesbiešu socializēšanās notiks veselu jūnija nedēļu, un praids riņķī pa Rīgu būs pasākuma vainagojums, odziņa uz kūkas. Papildus būs kinolektorijs, zilās estrādes koncerti, zinātniski semināri, kur Eiropraida namamāte “Mozaīka” ar draugiem atbalstītājiem pūlēsies tumšos spēkus, sabiedrības homofobo daļu pārliecināt par savu ideju pareizumu un taisnumu. Notiks tik intensīva homoseksam neslavas cēlāju izglītošana un pāraudzināšana, ka samaitāta prāta konservatīvie elementi, pederastijas agrākie kritiķi attapsies apskaidroti – paga, bet kāpēc es neesmu kļuvis transpersona!
Netrūks dzerstiņu jautrības un berzēšanās ambrāžu, kurās, kā allaž jauniešiem pulcējoties, mostas miesiskas dziņas. Būs liktenīgas tikšanās, iemīlēšanās no pirmā acu skatiena ar sekojošām kāzām, pāra laulības dzīvi, bērnu adoptēšanu. Uzmanību – iespējamas jaunas politiskas iziešanas no skapja “proud to be a gay”!
Ne visi cilvēki kaifo no fakta, ka Rīga apbalvota ar tik grandiozu sarīkojumu. Vecmodīgajiem pilsētas ikdienas pierastībā tas šķitīs pārāk avangardisks. Tikumīgajiem ir dzestra, noraidoša un bloķējoša attieksme pret minoritātēm. Baznīcēni ar sensorāku uztveri jautrās atrakcijas uzskatīs par tūkstoš elles jātnieku ierašanos. Kardināls Pujats publikas neviesmīlīgajai daļai ierosinājis pirmsjāņu nedēļā pamest Rīgu, doties dabā, prom no ģeķīgām izdarībām un sirdī lolot cerību, ka atgriežoties pilsēta vēl stāvēs vecajā vietā, neizkrāsota varavīksnes krāsās. Te ir ko galvu palauzīt arī pilsētas tēviem. Nils laipni ielūdza visus rīdziniekus paciemoties 9. maija Hitler kaput gadskārtā, bet diez vai Toma tētis būs tik aicinošs pieslēgties un piedalīties homoseksa nedēļas saviesīgajā daļā. No otras puses lūkojot, ieradīsies samērā situēti eiropieši, apmetīsies šikās viesnīcās, pusdienos lepnos restorānos, izklaidēsies XXL naktsklubos un ar atbilstoša izmēra rēķiniem ne sliktāk par krievu tūristiem pildīs viesnīcnieku, sabiedrisko ēdinātāju kabatas. Kozin, suvenīru tirgotāji jau reaģē un gatavo dzintara fallus, ko gejas un lesbieši labprāt iegādātos un aizvestu kā vēsti pa plašo pasauli? Grūti izšķirties, vai nodarboties ar kaunināšanu un saukt pēc represijām pret seksuālo mazākumu vai ausīties tīkamā eiromonētu šķindoņā. Tā ka pat tajos, kas skaitījās “homīšiem bietē devēji”, Eiropraids raisīs lielas iekšējas revolūcijas. Pilsētā palikušajiem heteroseksuāļiem tomēr vēlams ne brīdi nezaudēt uzmanību, saglabāt modrību.
