“Atsvabiniet mani no manas sejas!” 0
Žurnālā “Mājas Viesis” lasāms raksts par plastiskajām jeb skaistuma operācijām 20. un 30. gadu Latvijas brīvvalstī. “Operācija diezgan sāpīga – daudzas sievietes tās laikā paģībst, bet nav tādas, kas no tās atteiktos sāpju dēļ,” tieši pirms 90 gadiem vēstīja žurnāls “Atpūta”.
Pēc laikabiedru aplēsēm, 20. gs. 30. gadu vidū vismaz simt rīdzinieku ik gadu tika pie skaistiem deguniem, sejām un ausīm. Lai gan starptautiskajā skaistuma biznesā līderpozīcijās nenoliedzami bija Parīze, Berlīne, Vīne, Ņujorka, arī Rīga varēja lepoties, ka šajā ziņā ir priekšā vismaz Igaunijai un Lietuvai, kuru iedzīvotāji brauca operēties uz Latviju.
“Šodien kosmētiskā ķirurģija bezsāpīgi atsvabina cilvēkus no rētām un ādas sabiezējumiem. Līkus degunus iztaisa par taisniem un platiem deguniem piešķir skaistu formu. Pārveido krūšu formu, izgriež liekos taukus – dažreiz līdz 10 kilogramiem,” šādi tā laika plastiskās ķirurģijas “parastos” brīnumus 1936. gadā reklamēja laikraksts “Rīts”.
Lielākā daļa ķirurgu pacienšu bijušas 30 līdz 45 gadu vecumu sasniegušas dāmas no mākslas un inteliģences aprindām, lai gan zināms, ka arī kādai 65 gadus vecai rīdziniecei ķirurgs “izņēmis” grumbas. Lai gan statistikas par to trūkst, izteikts pieņēmums, ka vairākums bijušas krievu un ebreju tautības – pēdējais nebūtu brīnums, jo plastiskās operācijas nebija lēts prieks. Deguna operācija maksāja 200 latu (Londonā tajā pašā laikā – 150 mārciņas – pēc tā laika attiecības, 3000 latu), ausu – simts latu (Londonā – 50 mārciņas – 1000 latu), bet, piemēram, grumbu savilkšana – atkarībā no operācijas smaguma – simts līdz 200 latu. Protams, Rīgā šādas operācijas izmaksāja lētāk, tomēr šāda summa vienalga krietni pārsniedza vidēja ierēdņa mēneša atalgojumu un tās arī neapmaksāja slimokases. Tāpēc gadījās, ka pie slavena ķirurga atnāk nervoza jaunkundze, lūgdama: “Ārsta kungs, atsvabiniet mani no manas sejas! Man tā liekas neinteresanta.”
Visu rakstu lasiet žurnāla “Mājas Viesis” 12. janvāra numurā.
