Ašeradens guļas priekšā Igaunijai 2
“Aizvien nav pašsaprotami, ka virzāmies uz inovatīvu tautsaimniecību. Tās sasniegšanai vajag izcilu uzņēmējdarbības vidi,” šādi ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sāka iepazīstināt ar jauno Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plānu (UVPP).
Ministrs uzskata, ka ir iespējama 3,5% liela Latvijas tautsaimniecības gada izaugsme. Kas slēpjas zem šā pieļāvuma? A. Ašeradens vispirms nosauc produktivitāti – tā pēdējos piecos gados stagnē 43 – 44% līmenī no ES dalībvalstu vidējā līmeņa. Uzdevums – 2019. gadā sasniegt 50% no ES vidējā rādītāja. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā šajā gadā bija 57,9%, 2019. gadā jāsasniedz 62%. “Vismaz ir jāsāk izaugsme,” aicina Ašeradens. Salīdzinājumam – Igaunijā šis rādītājs ir 80%.
Pērn līdz 2,5% krita ieguldījumu kāpums pamatkapitāla veidošanā, Ekonomikas ministrija izvirza mērķi laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam sasniegt 7,5% kāpumu ik gadu. “Būvniecībā ar ES fondu naudas atbalstu, ar dzelzceļa elektrifikāciju un “Rail Baltica” būvniecību ieplūdīs milzu naudas summas,” saka ministrs. 2019. gadā arī 12% Latvijas cilvēku ik gadu būtu jāiesaistās pieaugušo tālākizglītībā. Nepatīkami, tomēr patlaban Latvijā ir aptuveni 300 000 mazkvalificētu strādnieku. Katastrofāli nepietiek vidējā līmeņa ekspertu. Salīdzinājumam – 2015. gadā Latvijā pieaugušo tālākizglītībā bija iesaistīti 5,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Latvijā ar inovāciju sokas grūti. Ašeradens uzsver, ka valsts vairs nevar tīksmināties par 14. vietu “Doing Business” indeksā, kas vispārīgi raksturo uzņēmējdarbības vidi. Ir jāizvēlas jauna ceļa karte, proti, Globālās konkurētspējas indekss.
UVPP gatavo, balstoties uz valdības sociālo un sadarbības partneru, valsts iestāžu ieteikumiem un fiksētajiem problēmjautājumiem. Valdība šo plānu apstiprina kopš 1999. gada. Patlaban plānā ir iekļauti 48 pasākumi ar 1 – 3 gadu izpildes termiņu. Nosauktas piecas uzņēmējdarbības vides attīstības prioritātes: tiesiskums/likuma vara, kas paredz maksātnespējas procesa pilnveidi, ēnu ekonomikas ierobežošanu un ekonomisko noziegumu efektīvu izmeklēšanu. Arīdzan uz klientu orientēta valsts pārvalde, valsts pakalpojumu digitalizācija, uzņēmējdarbības vides atvērtība un nodokļu sistēmas konkurētspēja.
A. Ašeradens solīja, ka valdībā cīnīsies par 0% likmi reinvestētajai peļņai uz laika termiņu no pieciem līdz desmit gadiem, kas esot ļoti svarīgi uzņēmumu pamatkapitāla audzēšanā un līdz ar to arīdzan banku aizdevumu piesaistē. Latvijas uzņēmējiem, tāpat kā Igaunijā, ir vajadzīgs vienots konts nodokļu maksāšanai, atvieglojama ir grāmatvedība, jāattīsta iesācējuzņēmumu ekosistēma.
