Arī Latvijai nepieciešams “Magņitska likums” 15
Ledus sakustējies – Latvijas valdošie politiķi beidzot sākuši runāt par nepieciešamību pieņemt tā saukto “Magņitska likumu”. Tas paredz sankcijas pret ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem.
Kas ir “Magņitska likums”? Tas nosaukts Krievijas jurista Sergeja Magņitska vārdā, kurš mira Krievijas cietumā 2009. gadā, kur bija nonācis pēc tam, kad atklāja un publiskoja plašu korupcijas shēmu. Sarakstu jau 2012. gadā izveidoja ASV, sākotnēji iekļaujot tajā personas, kas tieši atbildīgas par Magņitska nāvi. Likumam vēlāk pievienojušās Kanāda un Lielbritānija, Igaunija un pērn arī Lietuva. Eksperti norāda, ka arī Latvijai laiks sekot kaimiņvalstu piemēram, un aicina “neraustīties” no Krievijas.
Krievija sola atbildēt
Baltijas valstīm tā ir ne vien solidaritātes paušana ar sabiedrotajiem – ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti –, bet arī iespēja apliecināt, ka tā iestājas par taisnīgumu un negrasās no tā atteikties kādu biznesa interešu dēļ. “Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām ir tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības, ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,” pēc likuma pieņemšanas savā valstī uzsvēra Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Likums kaimiņvalstī tika pieņemts pērn rudenī, un faktiski sāka darboties šomēnes.
Krievijas Ārlietu ministrija Lietuvas soli novērtēja kā naidīguma izpausmi. “Kā parasti līdzīgās situācijās, mēs rīkosimies pēc savstarpējības principa. Izraudzīties kandidātus, kuriem būs aizliegts iebraukt Krievijā, nebūs grūti. Lietuvā viņu pašlaik ir pietiekami,” uzsvērusi Krievijas Ārlietu ministrija.
Krievijas advokāts Sergejs Magņitskis, darbojoties fondā “Hermitage Capital”, savulaik atklāja sistemātiskus korupcijas gadījumus Krievijas tiesībsargājošajās iestādēs – to darbinieki bija piesavinājušies valsts naudu 5,4 miljardu rubļu apmērā. Tiek uzskatīts, ka atriebjoties šīs personas iedarbinājušas savā rīcībā esošos administratīvos resursus un organizējušas jurista kriminālvajāšanu, par naudas piesavināšanos apsūdzot pašu Magņitski. Juristam pirmstiesas izmeklēšanas izolatorā tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš nomira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
“Magņitska sarakstā” tika iekļautas Krievijas Iekšlietu ministrijas amatpersonas, tiesneši, izmeklētāji un citas iesaistītās personas. Vēlāk sarakstam pievienotas arī tādas ietekmīgas personas kā Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastirkins, kā arī bijušā Krievijas Federālās drošības dienesta aģenta Aleksandra Ļitviņenko slepkavībā aizdomās turamie Andrejs Lugovojs un Dmitrijs Kovtuns.
Krievijas tiesa Magņitski tiesāja arī pēc nāves un atzina par vainīgu korupcijā. Tāpat Krievija “atriebās” ASV, pieņemot likumu, kurš liedz ASV pilsoņiem adoptēt bērnus no Krievijas. Likums neoficiāli tika nodēvēts kāda no Krievijas adoptēta, bet vēlāk tur miruša zīdaiņa Dimas Jakovļeva vārdā. Krievijas opozīcija gan to sauc par “Neliešu likumu”, uzsverot, ka uz ārvalstīm no Krievijas visbiežāk tiek adoptēti smagi slimi bērni, un ar šo likumu viņiem tikusi atņemta nākotne. Krievijas pārstāvji vairākkārt mēģinājuši neoficiāli “tirgoties” ar Vašingtonu – solot atjaunot adoptēšanas iespēju, ja tikšot atcelts “Magņitska likums”. Tas norāda, ka Krievijas elitei šis ir ļoti sāpīgs jautājums. Īpaši lielas cerības tika liktas uz prezidenta Donalda Trampa administrāciju, taču tās nav piepildījušās.
Vērtību jautājums
Austrumeiropas Politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors uzsver, ka Latvijai nepieciešams ieviest sankcijas pret tām personām, kuras ir saistītas ar Sergeja Magņitska nāvi. Pašlaik par Magņitska lietu iestājas tikai dažas valstis, tādēļ ir svarīgi, ka ir drosmīgie, kuri šo procesu iekustina. “Par Maskavas reakciju nevajadzētu pārāk uztraukties, tā tikai vēl vairāk parādīs, kādi cilvēki un ar kādām vērtībām pašlaik valda Krievijā,” norāda A. Kudors. Latvijas pievienošanās stiprināšot Baltijas valstu vienotību. “Tas ir vērtību jautājums. Kuru Krieviju vēlamies atbalstīt – eliti, Putina sistēmas aktīvos dalībniekus vai to Krieviju, kura savulaik iestājās par Baltijas valstu neatkarību un nav zaudējusi cerību izveidot arī savā valstī likuma varu?” retoriski jautā A. Kudors.
Visticamāk, ka Latvijā diskusijas par šo jautājumu gaidāmas februārī. Valdošā koalīcija vienojusies izstrādāt šādu sarakstu, paredzot noteiktām personām ieceļošanas aizliegumu Latvijā un arī vēršanos pret viņu finanšu aktīviem. Tomēr paredzams, ka likums tā tapšanas gaitā varētu izpelnīties pretestību, piemēram, no ieinteresētajām biznesa aprindām. Skeptiski par šāda likuma pieņemšanu jau paguvis izteikties ietekmīgais Zaļo un zemnieku savienības politiķis Aivars Lembergs.
Savs pieņēmums, kāpēc Latvija pēdējā no Baltijas valstīm pieņems “Magņitska sarakstu”, ir Latvijas Universitātes profesoram politiskajā komunikācijā Ojāram Skudram. “Kāpēc tik ilgi gaidām? Iespējams, ka koalīcijā līdz pēdējam brīdim pret šā saraksta pieņemšanu iebildes varētu būt cēlusi ZZS. Bet, kad skaidrs, ka tā pieņemšana ir nenovēršama, tiek dota zaļā gaisma,” spriež O. Skudra.
Pēc viņa domām, pievienošanās “Magņitska sarakstam” ir drošības politikas jautājums un šādi iespējams izpelnīties labvēlību no ASV un Lielbritānijas. “Saraksta pieņemšana ir Baltijas valstu vienotības jautājums, mums jāseko Lietuvai un Igaunijai,” uzskata O. Skudra.
Ne tikai Krievija…
Cīņa pret netaisnību, protams, neattiecas tikai uz Krieviju. 2016. gadā izveidots “Globālais Magņitska likums”, kurš par cilvēktiesību pārkāpumiem dod tiesības ASV varas iestādēm noteikt ceļošanas un finanšu sankcijas ikvienai personai pasaulē. Sarakstam paliek Magņitska vārds, bet tam mainās akcenti – no cīņas par cilvēktiesībām un likuma varu vairāk par labu drošības politikai. Paplašinātajā sankciju sarakstā ASV varas iestādes nesen iekļāvušas Mjanmas ģenerāli Mongu Mongu Soe, kuru uzskata par atbildīgu noziegumos pret rohindžu etnoreliģisko minoritāti. ASV sankcijas attiecinātas arī uz bijušo Gambijas prezidentu Jahju Džammehu, kurš valstī bija izveidojis vajātāju un slepkavnieku vienības, kas darbojās viņa interesēs. Tajā iekļauts arī Dienvidsudānas uzņēmējs Bendžamins Bols Mels par korupciju, Izraēlas uzņēmējs Dans Gertlers, kuru tur aizdomās par koruptīviem darījumiem ar Kongo Demokrātisko Republiku, un Pakistānas ķirurgs Muhtars Hamids Šahs – viņš vadījis noziedzīgu orgānu transplantācijas tīklu, kuram par upuriem kļuva pakistāņu strādnieki. Savukārt no Krievijas amatpersonām decembrī pēc ASV Valsts kases pieprasījuma sarakstā iekļauts Čečenijas Autonomās republikas prezidents Ramzans Kadirovs un Čečenijas tiesībsargājošo iestāžu augsti pārstāvji par viņu saistībām ar slepkavībām.
