Ar burkāniem elektroauto nebaros. Ko iesākt, lai Latvijā autovadītāji pārietu uz elektromobiļiem? 15
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors atzīst, ka nāksies domāt par atbalsta mehānismiem, kas autovadītājiem liktu pāriet uz LPG, CNG un biodegvielas darbinātiem auto, kā arī elektromobiļiem.
Līdz šā gada 1. oktobrim Latvijā reģistrēti 756 elektrotransportlīdzekļi (ETL), kas ir par 98 ETL vairāk nekā bija reģistrēti līdz 1. jūlijam, tā vēsta Ceļu satiksmes drošības dienests (CSDD).
Ņemot vērā arvien pieaugošo elektroauto skaitu, Baltijas starptautiskā atjaunojamās enerģijas asociācija sadarbībā ar CSDD rīkoja īpašu informatīvu pasākumu, kurā elektroauto eksperti stāstīja gan par realitāti, kādā šobrīd atrodas elektroauto, gan par vīziju.
Ilgstoši ass pret Latvijas nostāju klimata piesārņošanas mazināšanā ir e-mobilitātes eksperts un portāla “Uzlādēts.lv” autors Kārlis Mendziņš. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir vāja piesārņojuma mazināšanas veicināšanā un elektroauto skaita palielināšanā. Piemēram, dīzeļauto joprojām Latvijā bauda neviltotu popularitāti, braucam ar Eiropā otru pēc auto izmēriem lielāko autoparku, kā arī gandrīz uz katru pieaugušo reģistrēts viens automobilis, kas, pēc Mendziņa domām, nav normāls rādītājs.
Mendziņš piekodināja, ka jau nākamgad Rīgu sagaida sods par augsto gaisa piesārņojuma līmeni.
Zināms arī, ka Eiropas Komisija (EK) pret Latviju varētu sākt tiesvedību saistībā ar cieto putekļu daļiņu jeb PM10 piesārņojuma normu pārsniegšanu, kas Latvijai varētu izmaksāt vairākus desmitus miljonu.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns uzsvēra, ka aktīvāk jādomā arī par slāpekļa savienojumu (NOx) piesārņojuma samazināšanu, kas ir veselībai kaitīgāks par CO2. Vectirāns īpaši iekarsa, stāstot par Latvijas nolietoto auto tirgu, kas Latviju padarījis par sava veida auto izgāztuvi, uz kurieni vest vecas, gaisu piesārņojošas automašīnas, kurās pēc pirkšanas jāinvestē milzīga nauda, lai tās atbilstu tādai kvalitātei, kādu paredzējis ražotājs.
2018. gadā pārdoti vairāk nekā divi miljoni ETL, ziņo “Bloomberg”. Viņi prognozē, ka 2025. gadā būs pārdoti 10 miljoni, 2030. gadā – 28 miljoni, bet 2040. gadā – jau 56 miljoni, kas veidos lielāko daļu no visiem pārdotajiem transportlīdzekļiem. Piemēram, japāņu “Honda” paziņojusi, ka pēc trim gadiem tās autoparks sastāvēs tikai no elektroauto, un līdzīgi plāni ir arī citiem ražotājiem.
Mendziņš prognozē, ka 2030. gadā, ja nekādu atbalsta mehānismu nebūs, pa Latvijas ceļiem brauks vien 6000 elektromobiļi.
Mendziņš vēlas redzēt politiku, kurā piesārņotājam būtu jāmaksā vairāk, piemēram, krietni palielinot akcīzes nodokli: “Galvenais, lai cilvēki saprot, ka tas sods ir par gaisa piesārņošanu. Tāpat būtu jāaizliedz uzņēmumiem pirkt sliktas mašīnas, sliktām mašīnām jāaizliedz operatīvais līzings, ir jāievieš pilsētās bezizmešu zonas, aktīvāk jāattīsta ātrās uzlādes staciju tīkls. Jādomā arī par līdzfinansējumu, bet es vairāk esmu pātagas, nevis burkāna metodes piekritējs.”
Vectirāns sacīja, ka, ņemot vērā Latvijā esošo milzīgo vecu auto parku, līdz 2035. gadam nāksies aktīvi domāt par atbalsta mehānismiem, kas liks autovadītājiem pāriet uz LPG, CNG un biodegvielas darbinātiem auto, taču pēc 2035. gada jau jābūt labi attīstītam ETL tirgum. Par burkāna metodi Latvijā pagaidām neko nedzird. Ja vien par tādu neuzskata portālā “ManaBalss” ievietoto iniciatīvu par valsts atbalsta 5000 eiro apmērā nepieciešamību elektroauto iegādes brīdī. Tā šobrīd savākusi mazliet vairāk nekā 2000 parakstu.
