Māris Antonevičs: Amerikāņu provokācija 8
Amerikāņu domnīca “RAND”, kuras pētījumus un analīzes bieži izmanto ASV armija, publicējusi ziņojumu “Hibrīdkarš Baltijā. Draudi un potenciālās atbildes”.
Tāpat kā iepriekšējo reizi, kad “RAND” prognozēja ātru NATO sakāvi, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm, arī šoreiz secinājumi ir provokatīvi. Pētnieki norāda, ka konflikts starp NATO un Krieviju var eskalēties nejaušības dēļ, piemēram, ja Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā atgadītos kas līdzīgs kā 2015. gadā Turcijā, kur gaisa spēki pie robežas notrieca Krievijas lidmašīnu. Maskava varot pastiprināt savu propagandu Baltijas valstīs dzīvojošo krievu vidū, kuri tai noticētu. Tāpēc esot nepieciešams veidot saliedētāku sabiedrību Latvijā un Igaunijā.
Tiktāl varētu piekrist, taču amerikāņu pētniekiem nav atradusies neviena labāka recepte situācijas uzlabošanai kā vien piekāpība Kremļa spiedienam. “Krievu valodas plašāka atzīšana, palielināts finansējums izglītībai krievu valodā un pilsonība padomju laika migrantiem ievērojami samazinātu Maskavas ietekmi un sagrautu apgalvojumu, ka Baltijā krieviski runājošie netiek gaidīti,” teikts pētījumā. Šie ieteikumi pilnībā sakrīt ar Maskavas bieži izvirzītajiem politiskajiem ultimātiem, tāpēc var pat rasties aizdomas, ka amerikāņu pētnieki to vienkārši norakstījuši no kādas Krievijas Ārlietu ministrijas sūdzības par krievu “tiesību ierobežošanu” Baltijas valstīs. Pagātnē tās dažreiz atrada dzirdīgas ausis Rietumos, taču vēlāk arī tur amatpersonas un politiķi nāca pie apskaidrības, ka piekāpība tikai veicinātu Krievijas ietekmi un spiedienu uz kaimiņvalstīm, nevis to mazinātu. Turklāt skaidrs, ka šādi lēmumi izsauktu asu pretreakciju no pamatnācijas puses.
Arī “RAND” tajā pašā ziņojumā secina, ka Baltijas valstis šādu soli nesperšot. Turklāt turpat atzīst, ka vispār jau nav tik traki ar to integrāciju, piemēram, Latvijā esot daudz starpetnisko laulību un bruņotajos spēkos dienot arī krievvalodīgie. Tad kāpēc provocēt?
