Ideja neguva valsts atbalstu, bet Silīcija ielejā uzņemta perspektīvāko vidū 6
Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas piedevas krāsai un citiem celtniecības materiāliem. Šīs piedevas tapušas no māla.
Tirgus mērāms miljonos
Izrādās, apstrādājot mālu ar ķīmiskiem reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā piedevu būvniecības materiālos.
Celtniecības materiālus bieži bojā mikroorganismi, baktērijas, sēnītes, aļģes un ķērpji. Lai to novērstu, materiāliem pievieno antimikrobiālās piedevas, toksiskus biocīdus, smagos metālus vai dārgo sudraba nanopulveri. Kad 2012. gadā Eiropas Savienībā tika stingrāk ierobežoti biocīdi, zinātnieki sāka apsvērt tādas antimikrobiālās piedevas izveidošanu, kas nesaturēs smagos metālus. Latvijas zinātniekam Jurim Kostjukovam izdevās radīt šādu antimikrobiālu piedevu būvniecības apdares materiāliem, un to nosauca – “Alina”.
Izmantojot šo piedevu, iespējams ražot zema līmeņa vai vispār toksiskos gaistošos organiskos savienojumus (GOS) nesaturošas krāsas, tā samazinot un izslēdzot biocīdu un smago metālu lietojumu būvniecības materiālos. Tas ir perspektīvs izstrādājums, jo katru gadu pasaulē šo piedevu pieprasījums aug un tirgus apjoms šobrīd ir sasniedzis septiņus miljardus ASV dolāru. Baltijas antimikrobiālo piedevu tirgus tiek aplēsts triju miljonu vērtībā.
Parastais māls ar neparastām īpašībām
Par piedevas izejvielu kalpoja parastais māls. Izrādās, vietējā māla iespējas vēl ne tuvu nav izmantotas. Apstrādājot mālu ar ķīmiskiem (organiskiem) reaģentiem, iegūst organomālu, ko var izmantot kā antibakteriālas un antifungālas piedevas būvniecības materiālos. Organomāli iekapsulē aktīvo vielu, un vēlāk tā pakāpeniski var izdalīties, būtiski paildzinot materiāla ilgmūžību.
Piedevu var pievienot krāsai āra un iekšdarbiem, apmetumam un gruntij. Tā Latvijas uzņēmēji kļuvuši par pirmajiem, kas tirgū piedāvā videi draudzīgas un cilvēkiem nekaitīgas antimikrobiālās piedevas būvniecības apdares materiāliem, kas ir vienlīdz efektīvas, pieejamas, netoksiskas un nealerģiskas. Antimikrobiālo piedevu iziešanai tirgū ir ļoti pateicīgi priekšnosacījumi, jo šobrīd notiek pārorientācija gala lietotājam uz modīgo eko dzīvesstilu, kā arī notiek likumdošanas izmaiņas par labu zaļajam būvniecības tirgum.
Palīdz zaļais inkubators
“Idejas realizācija neguva valsts atbalstu, un es pārliecināju savu tēvu Juri Kostjukovu komercializēt izgudrojumu pašu spēkiem un izgudrojuma idejas komercializāciju nodot SIA “Alina” pārvaldībā. Tās īpašnieki kopā ar mani ir Dāvids Štēbelis un Ģirts Ozols, kas ir pieredzējuši profesionāļi produktu attīstībā un ražošanas industrijā. Zaļo tehnoloģiju inkubatorā tika sākti antimikrobiālo piedevu kvalitātes testi, pārbaudes reālajā vidē, sadarbība ar pirmajiem klientiem un atrasts biznesa modelis. Pašu spēkiem tika investēti 60 tūkstoši eiro,” stāsta Solvita Kostjukova, SIA “Alina” vadītāja.
Viņa saka, ka firmas klienti ir būvniecības materiālu ražotāji, kas jau ražo vai domā par videi draudzīgu būvmateriālu un to apdares materiālu ražošanu. Pirmie sadarbības partneri ir apdares materiālu izgatavotāji, kuri ražo vēsturiskos renovācijas un restaurācijas materiālus, kā arī ekobūvniecības standartiem atbilstošus materiālus. Šobrīd “Alina” sadarbojas ar reģionālajiem līderiem Latvijā – “Sakret” un “Linum Color”, Vācijā – “BASF” un “DAW”, Dānijā – “KALK”. Nākamajā posmā sāksies antimikrobiālo piedevu ražošana Eiropas tirgum, kur jau identificēti 50 potenciālie klienti. Investīcijas plānots piesaistīt pakāpeniski.
Pamanīta arī Silīcija ielejā
“Mēs pārstāvējām Latviju Eiropas Savienības zaļo biznesa ideju konkursā, iegūstot atpazīstamību pasaules līmenī. Starptautiskajā inovāciju konkursā “Sustainable Build” mūsu tehnoloģija tika novērtēta kā viena no veiksmīgākajām inovācijām ilgtspējīgas būvniecības nozarē. Nesen Amerikā Silīcija ielejas akseleratori pamazām sākuši vērt vaļā jaunas programmas, kas orientētas uz jaunajiem materiāliem, un “Alina” tika uzņemta desmit perspektīvāko kompāniju vidū. Papildus izvērtējam antimikrobiālo piedevu izstrādi koksnes kompozītmateriāliem un iepakojumam, kas ir dominējošais antimikrobiālo piedevu tirgus,” stāsta S. Kostjukova.
