Gluži kā seriālā: vīrietis aizņemas naudu filmām, “mirst” un “augšāmceļas” 17
Amerikas latvietis, mūsu valsts patriots, mecenāts Aivars Slucis uzskata, ka ir apkrāpts par iespaidīgu naudas summu – 20 000 ASV dolāru. Latvijas Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu. Lietā iesaistītais 34 gadus vecais Arvis Cīrulis nenoliedz ne Slucim, ne man, ka ir parādā Slucim naudu, tomēr vairākas detaļas ir neskaidras. Aprunājoties ar cilvēkiem, kas piesaukti šajā dīvainajā afērā un līdz kuriem policija, izskatās, vēl nav tikusi, tā arī neguvu pilnīgu pārliecību, vai Cīrulis darbojies viens, grupā vai vismaz ar citu cilvēku ziņu.
Pēc “Latvijas Avīzes” izrādītās intereses Cīruļa māte Slucim 25. novembrī pārskaitījusi 2000 eiro, pārējais tiek solīts nākamgad. Tiesa, Cīrulis esot izvirzījis noteikumus: lai par šo lietu publiski neuzzina un Slucis paņem atpakaļ iesniegumu policijai. Šīs prasības vairs nav izpildāmas: par notikušo jau zina pietiekami daudz cilvēku, un kriminālprocess vairs nav apstādināms. Pat tad, ja Slucis atdabū visu savu naudu un lūdz izbeigt lietu, summa ir pietiekami liela, lai notiktu izmeklēšana un tiesvedība par notikušu faktu. Un vēl tikai tāds “sīkums”: pēc manām ziņām, Cīrulis jau ir divreiz sodīts par krāpšanu un dokumentu viltošanu. Ja Cīruļa vaina tiks pierādīta arī šoreiz, viņam draud sods līdz trijiem gadiem cietumā.
Prasa naudu filmām
Spriežot pēc Aivara Sluča stāstītā un viņa parādītās sarakstes, notikumi risinājušies tā: 2012. gada septembrī Cīrulis sazinājies ar līdz tam nepazīstamo Sluci, lūdzot atbalstu sociāli un demogrāfiski nozīmīgai īsfilmai, ko producējot viņa laba paziņa. Slucis ziedojis 4000 dolāru. Kā man stāsta producente (viņa piekrita sarunai, ja neminēšu vārdu un nosaukumu filmai, kas, starp citu, kādā konkursā pat dabūja balvu, un neminēšu studijas nosaukumu), viņa no Cīruļa dabūjusi 500 latus, ko viņš uzdevis par savējiem, jo ar mecenātiem neesot veicies. Tiesa, vēlākā sarakstē ar Sluci viņa min Ls 150.
“Man Amerikā ir draugs ginekologs – domāju, uzdāvināšu viņam šo filmu,” savu ieinteresētību filmas tapšanā tās tematikas dēļ pamato A. Slucis.
“Ar Cīruli iepazinos, filmējoties seriālā “Jā, boss!”. Bijām labi paziņas. Arvis atstāja komunikabla un patīkama cilvēka iespaidu. Viņš manai filmai gribēja palīdzēt finansiāli, esot vairāki varianti Amerikā. Saņemtu par to kādus procentus. Iedevu viņam filmas projektu. Gāja laiks, bet nekā nebija. Arvis teica, ka neveicies, bet kā labai draudzenei man iedošot 500 latus no savas kabatas. Filmu uzfilmēju par 1500 latiem, iesaistot draugus un studentus,” man stāsta jaunā sieviete.
Laikam redzot, cik viegli nāk nauda, Cīrulis Slucim prezentējis nākamo projektu – dokumentālu filmu “Vai viegli būt jaunam – tagad”. Par to producentei, kā viņa man saka, ideju piespēlējis Cīrulis, par to parunājuši, bet nebijis nekādu plānu, arī pilnvarojuma Cīrulim vākt naudu. Toties Cīrulim bija studijas veidlapas un veikla valoda, lai projektu aprakstītu, apelējot pie Sluča nacionālajām un patriotiskajām jūtām. Un Cīrulis dabūjis vēl 10 000 ASV dolāru.
“Kaut arī pirmā filma neizdevās gluži tāda, kādu gribēju, es noticēju lielajiem plāniem. Arvi esmu saticis vienreiz 2013. gadā uz dažām minūtēm, kad viesojos Rīgā. Viņš bija ļoti nevaļīgs, man gan likās jocīgi, ka viņš par filmām neko daudz nerunā, tikai par problēmām, kas saistās ar bērniem, sievu, mammu,” atceras Slucis.
