Vairāk nekā simts atbalstītāju aicina virzīt Egilu Levitu prezidenta amatam. Ko atbildēs politiķi? 14
Pilsoniskā iniciatīva “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu”, kuras aicinājumu parakstījuši vairāk nekā 100 Latvijas iedzīvotāju – skolotāji, vēsturnieki, juristi, kultūras darbinieki, uzņēmēji – mudina Saeimā pārstāvētās politiskās partijas virzīt juristu un politologu, Eiropas Tiesas tiesnesi Egilu Levitu Latvijas Valsts prezidenta amatam. Savukārt Egilu Levitu – piekrist kandidēt, portālu LA.LV informēja biedrības pārstāve Kristīne Tjarve.
Aicinājumā LR Saeimas deputātiem, uzsvērts, ka Egils Levits ir augstas raudzes profesionālis, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kurš ilgstoši ir devis ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai.
Rakstniece Māra Zālīte uzsver: “Salīdzinot ar daudzo gadu rēnajiem un bezcerīgajiem prezidentūras gadiem, Egila Levita kandidatūra ir kā spoža zvaigzne. Spīdums, kas šai zvaigznei piemīt, ceļas no dziļas inteliģences, no izcilas izpratnes par Latvijas vietu un lomu Eiropas un pasaules kontekstā. No spējas, un tas ir tik svarīgi, brīvi komunicēt četrās svešvalodās – angļu, vācu, franču un krievu. Latvijai ir ļoti nepieciešama zvaigzne, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus, un to Levits spēs, būdams augsti kvalificēts jurists. Tieši Levits lika juridiskos pamatus Latvijas valsts atjaunošanai, un visus šos gadus viņš ir bijis ciešā sasaistē ar Latviju. Mana pārliecība ir, ka viņš spētu visus putnus, kam nošļukuši knābji, ar savu lielo ticību Latvijas valstij un latviešu nācijai atkalt celt spārnos.”
Aicinājumu parakstījuši Georgs Andrejevs, Normunds Bergs, Juris Cālītis, Lidija Doroņina-Lasmane, Zaiga Gaile, Uģis Gruntmanis, Alvis Hermanis, Nora Ikstena, Dainis Īvāns, Viesturs Kairišs, Andris Kronbergs, Mārtiņš Ķibilds, Veronika Krūmiņa, Lauris Liepa, Dāvis Sīmanis, Inna Šteinbuka, Edgars Vērpe, Anna Viduleja, Andris Vilks, Māra Zālīte, Vilis Vītols, Anna Žīgure u.c. vairāk nekā 100 dažādu jomu pārstāvji.
Uzņēmējs Normunds Bergs saka: “Es patiesi esmu noilgojies pēc prezidenta, kas spēj redzēt un domāt globālās kategorijās. Kas runā par mākslīgo intelektu, pamattiesībām uz humāno kontaktu, klimata maiņu un citiem riskiem, kas vistiešākā veidā mūs ietekmē jau tagad. Galu galā, kas brīvi spēj sazināties svešvalodās. Egils Levits tāds ir.”
Aicinājumā uzsvērts, ka Egils Levits ir Eiropas līmenī pazīstama un cienīta personība. Viņš iemieso saskaņu starp Latvijas kā nacionālas valsts un Eiropas kopējām vērtībām, vienmēr ir aizstāvējis Satversmes pamatprincipus, iestājies par atvērtu, modernu, savu valodu un kultūru cienošu Latvijas valsti Eiropas valstu saimē.
Egils Levits tika ievēlēts par Gada Eiropas cilvēku Latvijā 2018.
Aldis Austers, biedrības “Par izcilu Latvijas Valsts prezidentu” valdes priekšsēdētājs uzsver: “Levita kungs savā vairāk nekā 30 gadus ilgajā profesionālajā dzīvē vienmēr rūpējies par Latvijas valsts vērtībām. Viņš kā cilvēks un reizē profesionālis jau šodien bauda plašu tautas cieņu un atpazīstamību. Mēs uzskatām, ka Levita kungs būtu izcils Valsts prezidents, kurš spētu pārstāvēt un aizstāvēt Satversmē ierakstītās Latvijas valsts pamatvērtības: latviskumu, eiropeiskumu, demokrātiskumu un tiesiskumu. Ar savām domām un darbiem viņš ir pārliecinoši parādījis, kā šīs četras vērtības darbojas un – kas ļoti būtiski – ka tās mūsu valstī nevar pastāvēt viena bez otras. Ja Levita kungs piekristu kandidēt, viņš būtu redzamākais un cilvēkiem saprotamākais pretendents uz Valsts prezidenta amatu.”
Ikviens ir aicināts ar savu parakstu atbalstīt aicinājumu interneta vietnē peticijas.com.
Biedrības lapa feisbukā.
Pilns aicinājuma teksts un parakstītāju vārdi:
“Aicinām virzīt Egilu Levitu Latvijas Valsts prezidenta amatam
Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents.
Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Valsts prezidents personificē Latvijas valsti un gan ikdienas lēmumos, gan publiskajā stājā iemieso morāles likumus un Satversmē nostiprinātās vērtības. Bez Valsts prezidenta iesaistes nevar tikt uzsākta valdības veidošana. Valsts prezidents īsteno kontroli pār Saeimas likumdošanas darbu, un Valsts prezidentam ir tiesības apžēlot. Ārkārtas situācijās Valsts prezidents pārņem valsts vadību. Turklāt Valsts prezidents ir Latvijas armijas virspavēlnieks un Latvijas seja starptautiskajās attiecībās.
Tāpēc par Latvijas Valsts prezidentu var būt tikai tāds cilvēks, kurš pēc pārliecības ir tautas un valsts pusē, kuram ir reāls un vienlaikus tālredzīgs skats uz valsti un pasauli. Esam par tādas personas virzīšanu šim augstajam amatam, kurš bauda sabiedrībā plašu cieņu, par kura stāju fundamentālo vērtību jautājumos un viedokļa neatkarību nav šaubu un kura ilgstoši un konsekventi ir devusi ievērojamu pienesumu Latvijas valsts attīstībai.
Uzskatām, ka labākais kandidāts nākamajam Valsts prezidenta amatam ir Egils Levits.
Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu Latvijas valstiskuma atjaunošanā un veidošanā. Ar savu darbu viņš ir apliecinājis savu konsekvento nostāju attiecībā uz demokrātiskas, nacionālas un sociāli atbildīgas valsts un tiesiskuma ideāliem. Viņš vienmēr ir aizstāvējis Satversmes pamatprincipus, iestājies par atvērtu, modernu, savu valodu un kultūru cienošu Latvijas valsti Eiropas valstu saimē.
Egils Levits ir Eiropas līmenī pazīstama un cienīta personība. Viņš iemieso saskaņu starp Latvijas kā nacionālas valsts un Eiropas kopējām vērtībām. Mūsu sabiedrība ievēlēja Egilu Levitu par Gada Eiropas cilvēku Latvijā 2018.
Aicinām Saeimā pārstāvētos politiskos spēkus izvirzīt Egilu Levitu Valsts prezidenta amatam.
Aicinām Egilu Levitu piekrist kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.”
Šo aicinājumu jau parakstījuši:
Valdis Ābols – žurnāla “Rīgas Laiks” redaktors;
Ārija Aile – pedagoģe;
Anita Andrejeva – ārste;
Georgs Andrejevs – bijušais ārlietu ministrs;
Raivis Aršauskis – fizioterapeits;
Aldis Austers – sabiedriskais darbinieks;
Arta Bārzdiņa – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas vadītāja;
Toms Baumanis – LATO valdes priekšsēdētājs;
Gatis Bažbauers – RTU prorektora vietnieks;
Normunds Bergs – uzņēmējs, A/S SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs;
Inga Bērziņa – Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja;
Valdis Bērziņš – “Latviešu fonda” pārstāvis;
Inese Birzniece – 5. un 7. Saeimas deputāte, konsultante;
Pēteris Bolšaitis – profesors;
Aivars Borovkovs – jurists;
Ieva Brante – pilsoniski aktīva juriste;
Daiga Brinkmane – māksliniece;
Mārtiņš Burke-Burkevics – Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājs;
Juris Cālītis – teologs;
Lolita Cauka-Kalna – aktrise;
Lolita Čigāne –12.Saeimas deputāte;
Margarita Dāve – uzņēmēja;
Regīna Deičmane – tēlniece, Pētera Vaska fonda priekšsēdētāja;
Guna Deksne – pediatre;
Ainārs Dimants – Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultātes profesors;
Zane Dombrovska – aktrise;
Lidija Doroņina-Lasmane – PSRS okupācijas laika pretošanās kustības dalībniece;
Arvīds Dravnieks – Publisko tiesību institūta direktors;
Maira Dzelzkalēja-Burmistre – Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece;
Ingūna Ebela – biedrības “Glābiet bērnus” vadītāja;
Sarmīte Ēlerte – Meierovica biedrības valdes locekle;
Zaiga Gaile – arhitekte;
Māris Gailis – uzņēmējs;
Dzintra Geka – kinorežisore;
Romualds Gerulis-Bergmanis – students;
Andris Gobiņš – sabiedriskais darbinieks;
Franks Gordons – publicists;
Ēriks Graudiņš – students;
Žanete Grende – fonda “Viegli” padomes priekšsēdētāja;
Uģis Gruntmanis – ārsts;
Alvis Hermanis – režisors;
Nora Ikstena –rakstniece;
Agnese Irbe – filoloģe;
Jānis Irbe – IT risinājumu arhitekts;
Dainis Īvāns – Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs;
Juris Jansons – tiesībsargs;
Vadims Jerošenko – uzņēmējs;
Ilze Jurkāne – finanšu konsultante;
Viesturs Kairišs – režisors;
Dainis Kalns – ķirurgs, Siguldas operas svētku veidotājs;
Baiba Kangere – profesore;
Mārtiņš Kaprāns – LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks;
Toms Ķencis – filozofs;
Mārtiņš Ķibilds – žurnālists;
Elita Kļaviņa – aktrise;
Filips Kļaviņš – advokāts;
Ināra Kolmane – filmu režisore, producente;
Ligita Kovtuna – žurnāliste, grāmatu izdevēja;
Jānis Krastiņš – RTU arhitektūras profesors;
Iveta Krēvica – tiesnese;
Dainis Krieviņš – ārsts;
Inga Krigena-Jurkāne – tiesnese;
Andris Kronbergs – arhitekts;
Veronika Krūmiņa – juriste;
Rolands Lappuķe – diplomāts, konsultants;
Ilmārs Latkovskis – 11. un 12. Saeimas deputāts;
Dace Lediņa – arhitekte;
Pēteris Lediņš – programmētājs;
Lauris Liepa – advokāts;
Valdis Liepiņš – 11. Saeimas deputāts;
Meldra Lūse – masiere;
Sandra Matrevica – uzņēmēja;
Māris Matrevics – Jelgavas Tipogrāfijas valdes priekšsēdētājs;
Ingrīda Meierovica – sabiedriskā darbiniece;
Aija Melle – Rīgas Juglas vidusskolas direktore;
Andrejs Mežmalis – atvaļināts flotes admirālis;
Ilmārs Mežs – demogrāfs;
Baiba Mikāla – uzņēmēja, Kuldīgas novada Domes deputāte;
Uldis Neiburgs – vēstures doktors, LU Vēstures institūta vadošais pētnieks;
Lelde Neimane – vēsturniece;
Valters Nollendorfs – Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdētājs;
Agija Ozoliņa-Kozlovska – Operetes teātra vadītāja;
Ruta Pazdere – Latvijas okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja;
Edvīns Raups – dzejnieks, pedagogs;
Romualds Ražuks – 11. un 12. Saeimas deputāts;
Ilga Reizniece – mūziķe, folkloras pedagoģe;
Arnis Šablovskis – publicists;
Dace Selecka – notāre;
Inna Semjonova – uzņēmēja;
Boriss Semjonovs – uzņēmējs;
Jānis Siliņš – Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs;
Dāvis Sīmanis – kinorežisors;
Māris Simanovičs – uzņēmējs, Eco Baltia valdes priekšsēdētājs;
Maija Sinka – arhitekte;
Druvis Skulte – bijušais valdības ministrs;
Raimonds Slaidiņš – advokāts;
Tatjana Slobodčikova – filologs;
Laima Slava – mākslas zinātniece;
Māris Šlokenbergs – SSE Rīga prorektors, emeritus;
Ojārs Spārītis – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents;
Una Spēlmane-Baumane – Konrāda Adenauera fonda Latvijas biroja vadītāja;
Inna Šteinbuka – LU profesore;
Ieva Struka – Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja;
Kristīne Tjarve – komunikācijas profesionāle;
Andris Tomašūns – vēsturnieks;
Ieva Treija – uzņēmēja;
Armands Tripāns – TV režisors, sporta žurnālists;
Pēteris Vasks – komponists;
Edgars Vērpe – Valsts kultūrkapitālafonda direktors;
Līga Vēvere – medmāsa;
Anna Viduleja – kinorežisore;
Andris Vilks – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors;
Vilis Vītols – mecenāts;
Andrejs Žagars – režisors;
Māra Zālīte – rakstniece;
Vija Zariņa – māksliniece, pedagoģe;
Kaspars Zariņš – mākslinieks, pedagogs;
Kaspars Zellis – vēsturnieks;
Anna Žīgure – rakstniece;
Daiga Zirnīte – pedagoģe.
