Abrene 1938. gadā.

Pirms 70 gadiem, svētdienā, Latvijas pierobežas pilsētā Jaunlatgalē (tagadējā Krievijas Pitalovā) notika pilsētas pārdēvēšanas svētki, jo Latvijas Ministru kabinets 31. martā bija pieņēmis un valsts vadītājs Kārlis Ulmanis nākamajā dienā izsludinājis likumu par 1933. gadā pilsētas tiesības ieguvušās Jaunlatgales pilsētas un apriņķa pārsaukšanu par Abrenes pilsētu un apriņķi. Pilsētas aizsargu namā šajā sakarā tika sarīkots centrālais svinīgais akts, un pilsētas valdes sēdē apsveikt kolēģus ieradās kaimiņu pilsētu galvas. Visās pilsētiņas baznīcās notika svinīgie pateicības dievkalpojumi. Sveikt abreniešus no galvaspilsētas ieradās Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamenta pārstāvis. Vēsturnieks Teodors Zeids pilsētas valdes sēdē nolasīja referātu par Abrenes senvēsturi. Ulmanis tajā pašā dienā nodeva Abrenes pilsētas rīcībā 5000 latu ziedojumu, ko valde ieskaitīja pilsētas namu celšanas fondā. Savukārt apriņķa pagastu labā tika ziedoti 10 tūkstoši latu. Pāris mēnešu iepriekš par vietas nosaukuma maiņu bija diskutēts dažādās instancēs. Vadmotīvs: Jaunlatgale ir nepiemērots vietvārds, jo jāatgriežas pie “vēsturiskā nosaukuma”, ko nesa netālais pilskalns. “Abrenes (Augšpils) pilskalns senajos latviešu brīvības laikos, tad, kad nebija vēl sācies dažādo svešo varu uzkundzēšanās laiks mūsu zemei, atradās zemes ziemeļaustrumu sargposteņu rindās, sargāja latvisko Abrenes novadu un līdz ar to visu zemi,” rakstīja žurnāls “Pagasta Dzīve”. Citi piedāvātie nosaukumi – Purnava, Atzele, Pietālova, Rītupe, Bērzene tika noraidīti kā “vēsturiskai patiesībai neatbilstoši”.