Streikotāju izkliedēšana Brīvības ielā.

Pirms 90 gadiem, protestējot pret “kreiso arodnieku”, tas ir, komunistu izveidoto arodbiedrību slēgšanu, Rīgā, Daugavpilī un Liepājā komunistu piekritēji izsludināja ģenerālstreiku, kura laikā notika sadursmes ar policiju. Rīgā, paklausot aģitatoriem, streikoja ap 3000 strādnieku. Tas skaitījās maz salīdzinājumā ar kopējo strādnieku skaitu. Streikoja, piemēram Rīgas osta, gumijas fabrika “Kvadrāts” un Kuzņecova porcelāna rūpnīca, kamēr Maikapara tabakas un Gēgingera konditorejas fabrikas atteicās. Kad ap 400 strādnieku pūlis mēģināja ar varu apturēt to darbu, policija bija spiesta šaut gaisā. Pēc tam nemieri pārcēlās uz Avotu ielas apkaimi, Brīvības un Dzirnavu ielas krustojumu, Esplanādi un Vērmaņdārzu. Pa gaisu lidoja koki, akmeņi, parādījās sarkanie karogi, tika dziedāta “Internacionāle”. Policija tam bija gatavojusies. Rīgā aizturēja ap 166 personām, no kurām daudzas bija bruņotas dažādiem sitamajiem. Apgabaltiesas apkaimē apcietināja literātu Linardu Laicenu, kuru pilsoniskā prese dēvēja par kreiso arodnieku vadoni. Avotu ielas rajonā sadursmju laikā kādu policistu galvā un rokā savainoja ar nazi. Daugavpilī ap 150 cilvēku pūlis piekāva piecus policistus, kas mēģināja streikotājus izklīdināt. Arestēja 32 personas. Ventspilī streikoja dažas kokzāģētavas, Jelgavā nemieru nebija, bet Liepājā policisti veica plašas kratīšanas un apcietināja ap 20 personu. Sociāldemokrāti bija vienisprātis ar pilsoniskajām aprindām, uzskatot, ka notikušais ir nevis ģenerālstreiks, bet provokācija, kam nav nekā kopēja ar strādnieku noskaņojumu. Arī Iekšlietu ministrijas slēgtās komunistu arodbiedrības tika uzskatītas par pretvalstiskām, atbalstītām “no ārienes”.