1000 eiro mēnesī ikvienam? Vācijā grib ieviest cilvēka cienīgas dzīves minimumu bez jebkādiem nosacījumiem 26
Lai gan Mihaels Fīlšs jau sešpadsmito gadu ir oficiāls bezdarbnieks, darba viņam netrūkst. Piecdesmit vienu gadu vecā berlīnieša kalendārs saplānots ne vien pa dienām, bet pat stundām. Tikšanās, pasākumi, demonstrācijas, diskusijas. M. Fīlšs vada sabiedrisku kustību, veido interneta vietni, sniedz intervijas TV raidījumiem. Tas ar vienu mērķi: panākt, lai Vācijā tiktu ieviests beznosacījuma ienākums ikvienam. Summa varētu būt 1000 eiro mēnesī, varbūt vairāk. Precīzs apmērs neesot būtisks un atkarīgs no finansēšanas modeļa, skaidro Fīlšs: “Galvenais, lai summa būtu tāda, ka nodrošinātu cilvēka cienīgas dzīves minimumu un ikvienam tiktu izmaksāta bez jebkādiem papildu nosacījumiem. Vienīgais nosacījums: eksistence uz šīs pasaules.”
Piekritēju skaits aug
Šo ideju, kas pirmajā acu uzmetienā izklausās tik sapņaina, ka drīzāk derētu par kāda utopiska romāna tēmu, nav izgudrojis M. Fīlšs. Viņa vadītā kustība par beznosacījuma ienākuma ieviešanu ir viena no vairākām līdzīgām, kādas jau gadiem ilgi darbojas Vācijā. To piekritēju pulks sevišķi sāka augt divtūkstošo gadu vidū, kad toreizējā kanclera Gerharda Šrēdera vadībā spēkā stājās bezdarbniekiem un mazatalgotiem darbiniekiem sāpīgas darba tirgus reformas. Pirms iepriekšējām parlamenta vēlēšanām 2013. gadā šo ideju gluži nopietni apsprieda arī politiķi – patlaban opozīcijā esošā Zaļo partija un kreisie.
Tomēr svaigu elpu priekšlikums atkal ieguvis šogad. Vispirms impulsu deva Somijas valdības lēmums 2017. gadā sākt beznosacījuma pamatienākuma pilotprojektu, 2000 nejauši izraudzītiem iedzīvotājiem piešķirot 560 eiro mēnesī. Kā pētījumu objektu plānots šai grupai pretstatīt citus 2000 cilvēkus, kuriem šāda ienākuma nav, tā salīdzinot reakcijas.
Otrs notikums bija jūnijā Šveicē sarīkotais referendums par 2250 eiro ikmēneša maksājumu ikvienam. Tas gan beidzās ar negatīvu rezultātu. Iedvesmojoties no Šveices piemēra, pagājušajā nedēļā Minhenē nodibināta jauna politiskā partija, kas parlamenta vēlēšanās nākamgad startēs ar vienu vienīgu saukli: ieviest beznosacījuma ienākumu Vācijā.
Ne tikai bezdarbnieki un zemu atalgoto darbu strādnieki ir idejas aizstāvju rindās. Pazīstamākais aģitētājs par beznosacījuma pamatienākumu Vācijā ir veikalu ķēdes “dm” dibinātājs un līdzīpašnieks Gecs Volfgangs Verners. Viņam pašam šāds ienākums noteikti nebūtu vajadzīgs, jo pēc personīgā finansiālā stāvokļa Verners ir miljardieris. Taču, viņaprāt, tas nepieciešams visai sabiedrībai. Garantēts pamatienākums ikvienam ne tikai nodrošinātu taisnīgumu – bez tā mūsdienās ekonomika nemaz vairs ilgi nespēs pastāvēt, uzskata Verners.
Kur paliek labumi?
“Mēs dzīvojam totālā ārējās apgādes sabiedrībā,” tā Verners uzsver savā grāmatā “Ienākums ikvienam”. Naturālā saimniecība vairs nav iespējama, “savs zemes pleķītis” kā brīva cilvēka materiālās eksistences pamats pieder tālai pagātnei. Itin viss, kas vajadzīgs eksistencei, nopērkams tikai par naudu, turklāt allaž ir kāda cita – citu darbinieku vai mašīnu – saražots. Arī ikviena cilvēka darbs mūsdienu ekonomikā vienmēr ir “darbs priekš citiem”, nevis “pašam priekš sevis”. Tādēļ Verners piedāvā apgriezt kājām gaisā gadsimtiem pastāvējušo darba morāli. Proti, nevis darbs ir priekšnosacījums, lai saņemtu ienākumus, bet gan ienākumi nepieciešami, lai vispār varētu strādāt. Vajadzīgs apģērbs, pārtika, izglītība, dzīvesvieta.
Otrkārt, pētījumi rāda, ka iedzīvotāji ne mazākos apmēros strādā arī neapmaksātu darbu: kā brīvprātīgie organizācijās, rīkojot kultūras pasākumus, audzinot bērnus, kopjot slimus tuviniekus. Bez šā darba ieguldījuma šodienas sabiedrība būtu citāda, nekā tā ir.
Viena no Vācijas kustībām pamatienākuma ieviešanai “grundeinkommen.de” nepieciešamību formulē arī šādi: “Ir absurdi, ka, par spīti tam, ka darba produktivitāte gadu gaitā pieaug, preču daudzums palielinās un to saražošanai automatizācijas dēļ jāpieliek arvien mazāk pūļu, arvien vairāk cilvēku nonāk materiālā un finansiālā nedrošībā. ” Citiem vārdiem: kur paliek labumi, ko nodrošina tehnoloģiskais progress?
